Ir ģimenes, kas deklarē dzīvesvietu, piemēram, Lietuvā, lai saņemtu kādu konkrētu šīs valsts apmaksātu medikamentu, ko Latvijā neapmaksā, to laikrakstam "Latvijas Avīze" atklājis bijušais Nacionālā veselības dienesta vadītājs, kādreizējais Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes vadītājs Edgars Labsvīrs.
Latvijā šogad augusta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 842,638 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.
"Man ir ļoti lielas aizdomas, ka mēs kā valsts, nespējot pieņemt nepopulārus lēmumus, drīz nonāksim tādā situācijā kā bankas 2008., 2009. gadā," TV24 raidījumā saka Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas tiesnesis un jurists Andris Treimanis.
Vairākām valsts kalpotāju grupām apsolīto izdienas pensiju izmaksas noteikumi mainīsies tikai tad, kad Valsts kasē patiešām nebūs naudas ne izdienas, ne vecuma pensiju izmaksai.
Tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) iegādes darījumā viss norit pēc plāna, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.
Krievija ir ieskaitījusi Latvijas valsts kasē 12 995 587 eiro izmaksāšanai pensijās un pabalstos Krievijas pilsoņiem-pensionāriem par 2025.gada trīs ceturkšņiem, aģentūrai LETA pavēstīja ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
"Mani pārsteidz, ka ik pa laikam cilvēki aizbrauc uz Lietuvu, nofotografē tur kādu produktu, un tad atrod to pašu produktu Latvijas veikalos. Cenu atšķirība dažreiz ir tik nesamērīga, ka nav saprotams, kā tas ir iespējams," TV24 raidījumā saka mācītājs Imants Kalniņš.
Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegts SIA "Rīgas ūdens" ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projekts. Tas paredz no 2025.gada 1.decembra tarifa pieaugumu par 0,33 EUR/m³ (bez PVN). Palielinājums nepieciešams, lai atjaunotu un uzturētu pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, no kuriem ievērojama daļa jau pārsniegusi plānoto kalpošanas laiku.
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina rast risinājumu drukātās preses piegādes nodrošināšanai, īpaši reģionos, nākamgad vēl būtiskāk nepaaugstinot pasta noteiktos tarifus, aģentūru LETA informēja politiskajā spēkā.
Finanšu ministrija 2024. gadā, informējot par nodokļu politikas izmaiņām 2025. gadā un turpmākajos gados, norādīja, ka minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 līdz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā – līdz 780 eiro mēnesī, no 2027. gada – līdz 820 eiro mēnesī, bet no 2028. gada – līdz 860 eiro mēnesī.
Latgales plānošanas reģiona (LPR) Latgales uzņēmējdarbības centrs (LUC) izsludinājis pieteikšanos konkursam "Latgales reģiona uzņēmēju gada balva 2025", aģentūru LETA informēja LPS sabiedrisko attiecību speciāliste Zaiga Lāce.
Interneta personības “iShowSpeed” pāris stundu ilgā viesošanās Rīgā izvērtās par vienu no vasaras karstākajiem tematiem. Vizītes izmaksas 30 tūkstošu eiro apmērā pamatoja ar to, ka pasaulslavenais strīmeris palīdzējis uzrunāt plašu jauniešu auditoriju, līdz ar to popularizēja Latvijas tēlu. Taču šī vizīte ir vien neliela daļa no Latvijas ieguldītā valsts tēla veidošanā. Pēdējos piecos gados valsts publiskā tēla veidošanas aktivitātēm atvēlēti gandrīz seši miljoni eiro. Taču šo izdevumu atdeve nav konkrēti izvērtēta, secina LTV raidījums “De facto”.
Latvijā 71% iedzīvotāju nav pietiekamu zināšanu par finanšu instrumentiem, lai nodarbotos ar ieguldījumiem, aģentūru LETA informēja "SEB bankas" pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.
Visā Latvijā joprojām aktīvi notiekošo labības kulšanu aizēno ne vien laikapstākļu radītā postaža, bet arī ugunsnelaimes, kad ražas novākšanas laikā deg kombaini. Pārkaršana vai nepietiekamas rūpes par tehniku – tie ir visbiežākie ugunsnelaimes cēloņi, vēsta 360TV Ziņas.
Latvijā 48% iedzīvotāju veselības apdrošināšana ir motivējošākais darba devēja bonus jeb papildu labums, aģentūru LETA informēja "Luminor Bank", atsaucoties uz veikto aptauju.
Valsts kanceleja (VK) izsludinājusi konkursu uz vakanto Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra amatu, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Vai tūrisms un viesmīlība Latvijā ir pamirusī ekonomikas zona? Vai prāmju satiksmei būt? Uz šiem un citiem jautājumiem TV24 raidījumā “Naudas cena” atbildi centās rast Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra direktors Fredis Bikovs, Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis biznesa augstskolas "Turība" docents Ēriks Lingebērziņš un tūrisma eksperts, "travelnews.lv" vadītājs Aivars Mackevičs.