Eksperts: "Lai kristos degvielas cenas, valstij jāmazina savu “apetīti”"

Pēdējo nedēļu laikā ģeopolitiskās situācijas dēļ ievērojami augušas degvielas cenas ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās pasaules valstīs. Pasaules Enerģētikas padome atzinusi, ka izveidojusies nebijusi krīze nozarē, tāpēc katrai no valstīm jāmeklē veids, kā šo situāciju risināt, tādējādi atbalstot gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus. Visefektīvākais veids, kādu saredzam mēs, ir nodokļu terminēts samazinājums, kas veido ievērojamu degvielas cenas apjomu, ziņo A/S “VIADA Baltija” valdes priekšsēdētājs Arūnas Šatkus.

Pēdējo nedēļu laikā ģeopolitiskās situācijas dēļ ievērojami augušas degvielas cenas ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās pasaules valstīs. Pasaules Enerģētikas padome atzinusi, ka izveidojusies nebijusi krīze nozarē, tāpēc katrai no valstīm jāmeklē veids, kā šo situāciju risināt, tādējādi atbalstot gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus. Visefektīvākais veids, kādu saredzam mēs, ir nodokļu terminēts samazinājums, kas veido ievērojamu degvielas cenas apjomu.

Pirmajās dienās pēc tam, kad tika uzsākts iebrukums Irānā, cilvēki, jo īpaši reģionos, aktīvi uzpirka sev nepieciešamo degvielas apjomu, tādējādi nodrošinot savas mājsaimniecības. Šādas rīcības rezultātā situācija kļuva krietni saspringtāka, jo tika izpirkta lētākā degvielas, kas bija degvielas uzpildes staciju uzkrājumos un paredzēta normālam patēriņam, tādēļ tirgotāji bija spiesti daudz ātrāk atgriezties tirgū, lai iepirktu un atjaunotu nepieciešamo degvielas apjomu par krīzes brīža biržas cenām.

Eksperti pārsvarā runā par to, ka cēlusies Brent jēlnaftas cena, kas patiešām mēneša laikā palielinājusies par 44%, sasniedzot 98 dolārus par barelu. Taču Latvijas degvielas uzpildes stacijas degvielu iepērk biržā Platts, kur dīzeļdegvielas kotācijas piedzīvoja ļoti dramatisku lēcienu jeb no 700 līdz 1200 dolāriem par tonnu, kas ir par 70% vairāk nekā iepriekš. Tieši biržas cenas pieaugums ir tas, kas ievērojami ietekmē gala cenu.

Vērtējot situāciju Baltijas valstu mērogā, jāņem vērā, ka vietējās konkurences dēļ cenas var atšķirties pat viena tīkla ietvaros kaimiņvalstīs. Tomēr, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas apkopotā informācija liecina, ka Latvijā vērojams mērenāks cenu kāpums (+23%) salīdzinājumā ar Lietuvu (+26%) un Igauniju (+26%). Līdzīga dinamika šobrīd ir novērojama visā Eiropā, izņemot valstis, kuras ieviesušas tiešus valsts atbalsta mehānismus.

Lai saprastu degvielas cenu veidošanās modeli, ir sagatavots reāls piemērs: iepirkumu cena pasaules biržā iepriekš bija 0.57 eiro par litru, taču tagad palielinājusies līdz 0.86 eiro par litru. Šai cenai tiek skaitīti klāt nodokļi, kas veido 49% jeb 0.83 eiro par litru, no kuriem 0,31 eiro ir pievienotās vērtības nodoklis, 0,466 eiro - akcīzes nodoklis, bet 0,067 eiro tiek novirzīts rezervju veidošanai. Uzņēmēja daļa veido 6% , par ko jāuztur degvielas uzpildes stacijas, jāmaksā algas, elektrība un citi izdevumi. Kā redzams šajā piemērā, tad pašreiz vislielākais ieguvējs no cenas celšanas ir nevis uzņēmējs, bet gan valsts.

"Tā vietā, lai operatīvi un efektīvi sasniegtu mērķi jeb mazinātu degvielas cenas, Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar paziņojumu, ka krīzi iespējams risināt, izmantojot degvielas rezerves. Tas nozīmē, ka tirgū tiktu iepludināti krājumi, kuru jēga un nozīme ir pilnīgi cita - nodrošināt valsti ar degvielu krīzes gadījumā, piemēram, ja sāktos karš. Manuprāt, šāda rīcība būtu ļoti tuvredzīga un cenu jautājumu risinātu ļoti īsam laika posmam,"

saka Arūnas Šatkus.

Jau 2022.gadā Konkurences padomes pētījumā tika secināts, ka vietējais tirgus ir cieši saistīts ar globālajām cenām, tirgus darbojas augstas konkurences apstākļos un tirgotāji izmanto vidējo svērto iepirkuma cenu modeli. "Tas nozīmē, ka, lai kā mēs vēlētos zemākas degvielas cenas, kādam no savas apetītes ir jāatsakās. Tāpēc aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmējus izmantot iespēju un nobalsot par portāla manabalss.lv iniciatīvu, kas paredz terminēti samazināt nodokļus degvielai, tādējādi samazinot cenas un palīdzot katram no mums!"