Krietni pieaudzis veikalu apzadzēju skaits
Ekonomikas krīze cilvēkiem ne tikai liek ekonomēt - tās ietekmē cilvēki biežāk kļūst arī par zagļiem. Ikgadējās veikalnieku aptaujas dati vēsta, ka šogad, salīdzinājumā ar pērno gadu, veikalu apzadzēju skaits ir pieaudzis turpat par sešiem procentiem, turklāt aizvien vairāk garnadžu pieder vidusšķirai. Šie cilvēki zog, lai varētu saglabāt dzīves kvalitāti, ko tie vairs nevar atļauties.
„Cilvēki jau jūt vai vismaz sagaida ekonomikas samazināšanās negatīvo ietekmi uz zagšanu, un tanī pašā laikā mazumtirgotājiem ekonomijas labas ir nācies arī samazināt drošības personālu,” izdevumam Time stāsta Lielbritānijā bāzētā Mazumtirdzniecības izpētes centra direktors Džošua Bārnfīlds, kura vadītā iestāde ir publiskojusi ikgadējo ziņojumu Globālās mazumtirdzniecības zādzību barometrs.
Pētnieki secinājuši, ka zādzības tūkstoš veikalu tīklos visā pasaulē, par kuriem analizēti dati, gada laikā pieaudzis par 5.9 procentiem un veikalniekiem nodarījis zaudējumus 115 miljardu dolāru apmērā. Iepriekšējos gados pieaugums bija apmēram 1,5 procenti. Salīdzinoši lielais pieaugums ir konstatēts visā pasaulē, tomēr visvairāk tas ir jūtams Ziemeļamerikā, kur zādzību skaits pieaudzis par 8,1 procentu, Tuvajos Austrumos, kur pieaugums ir 7,5 procenti, un Eiropā - 4,7 procenti. Jāpiebilst, ka Ziemeļamerikā un Latīņamerikā aktīvākie zagļi ir paši veikalu īpašnieki un darbinieki, turpretim Eiropā, Āzijā un Tuvajos Austrumos lielākos zaudējumus rada pircēji.
Joprojām zādzību lielāko segmentu veido organizētā noziedzība, kuras paspārnē no veikaliem nozagtās preces tiek realizētas citur, tomēr būtisks pieaugums ir vidusšķiras pārstāvju vidū. Tie ir cilvēki, kuri zog nevis tāpēc, lai uzturētu sevi vai savu ģimeni pie dzīvības, bet lai nevajadzētu atteikties ierastā dzīvesveida, kura sastāvdaļa ir dārgu un kvalitatīvu preču patērēšana. Dž. Bārnfīlds uzsver, ka šīs kategorijas zagļi savu rīcību, ko noteikusi ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, uzskata par attaisnojamu. To intervijās ar pētniekiem atzinuši paši garnadži, un to apstiprinājuši arī policisti. „Daudzi zagļi uzskata, ka visa sistēma ir sabrukusi, bet politiķi ir pārlieku korumpēti vai nespējīgi, lai to sakārtotu, un nav nekas slikts, ka zog no lielajiem uzņēmumiem un kvalitatīvo preču veikaliem, kuri, kā cilvēki uzskata, paši rīkojas līdzīgi zagļiem,” stāsta speciālists. „Daudzi jaunie zagļi uzskata, ka gadījumā, ka kāds smagi strādā, uzkrāj naudu un iesaistās spēlē, viņš uzprasās, lai kāds cits atnāktu un viņu aplaupītu.”
Nav grūti par zādzības upuri izraudzīties bezpersonisku uzņēmumu vai starptautisku veikalu tīklu. Tomēr ziņojumā norādīts, ka zaudējumi, ko nodarījuši garnadži, pēc tam ir jākompensē citiem klientiem, un tas tiek darīts, paceļot cenas. Tādā veidā zagļi, domājot, ka viņu rīcība zaudējumus nodara tikai uzņēmumam, par sevi liek samaksāt citiem cilvēkiem. Pērn katra ASV mājsaimniecība šī iemesla dēļ papildus samaksāja vidēji 436 dolārus, bet katra Eiropas mājsaimniecība - vidēji 250 dolārus.
Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, nav sagaidāms, ka zādzību skaits krasi samazināsies. Kā norāda pētnieki, daudziem tas jau ir kļuvis par ieradumu, un tiks turpināts. Vienīgais veids, kā ar to cīnīties - pastiprināt veikalu apsardzi.