Latvijas Banka 2022.gadā nav guvusi peļņu un nav cietusi zaudējumus, informē Latvijas Bankas pārstāvji.
Latvijas Bankas finanšu rezultātus 2022.gadā negatīvi ietekmēja apstākļi ārējos finanšu tirgos, kā arī Eirosistēmas monetārās politikas lēmumi, iepriekš veiktie risku ierobežošanas pasākumi, tai skaitā uzkrājumu finanšu riskiem veidošana, ir nodrošinājuši 2022.gada noslēgšanu ar neitrālu finanšu rezultātu - bez zaudējumiem un peļņas.
Latvijas Bankas pēdējo piecu gadu kopējā peļņa ir 89 miljoni eiro, no kā 62 miljoni eiro ieskaitīti valsts ieņēmumos.
Latvijas Bankas 2022.gada darbības finanšu rezultātus galvenokārt ietekmēja vairāki faktori. Proti, ievērojamais procentu likmju kāpums nozīmīgākajos Latvijas Bankas ieguldījumu tirgos, kas noteica parāda vērtspapīru tirgus vērtības samazināšanos un palielināja finanšu aktīvu un pozīciju negatīvo pārvērtēšanas rezultātu par 305,1 miljonu eiro. Pārvērtēšanas konta pārmaiņu samazinājumu par 420,1 miljonu eiro ietekmēja minētais procentu likmju kāpums, zemāks vidējais vērtspapīru ienesīgums un lielākas valūtas riska ierobežošanas izmaksas samazināja tīros procentu ienākumus par ieguldījumu pārvaldīšanu par 28 miljoniem eiro, mazāki procentu ienākumi par pieņemtajiem noguldījumiem un lielāki procentu izdevumi par Eirosistēmas iekšējām saistībām procentu likmju kāpuma rezultātā samazināja tīros ienākumus par monetārās politikas operācijām par 20,8 miljoniem eiro.
Ņemot vērā apjomīgā procentu likmju kāpuma izraisīto negatīvo finanšu aktīvu un pozīciju pārvērtēšanas rezultātu, Latvijas Banka izmantoja izveidotos uzkrājumus finanšu riskiem 280,6 miljonu eiro apmērā.
Pagājušā gada beigās Latvijas Bankas ieguldījumu portfeļu kopējais apjoms bija 5,5 miljardi eiro. Ņemot vērā recesijas iespējamības strauju palielināšanos, 2022.gadā Latvijas Banka pārdeva aptuveni ceturto daļu no tās ieguldījumiem akcijās, realizējot uzkrāto peļņu. Latvijas Banka finanšu aktīvus iegulda galvenokārt ASV un Eiropas valstu valdību, to aģentūru un starptautisko organizāciju emitētos parāda vērtspapīros, ar aktīviem nodrošinātos parāda vērtspapīros, attīstības valstu valdību parāda vērtspapīros, attīstīto un attīstības valstu akciju indeksos ietverto uzņēmumu akcijās, kā arī komercsabiedrību emitētos augstas kvalitātes parāda vērtspapīros.
Latvijas Bankai 2022.gads pagāja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas integrācijas zīmē, veicot priekšdarbus šī procesa norisei un darba sākšanai 2023.gada 1.janvārī. Pērn centrālā banka ar vairākiem pasākumiem, tai skaitā arī sabiedrības augsti novērtēto monētu mākslas izstādi "Vērtību zīmes" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, atzīmēja savu simtgadi.
Svarīgi darbi paveikti centrālās bankas pamatdarbības jomās, tai skaitā bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu jomā, pētniecībā un finanšu statistikā, līdzdarbojoties Eirosistēmas monetārās politikas veidošanā un īstenošanā.
Pērn Latvijas Bankas zibmaksājumu servisā apstrādāto zibmaksājumu skaits pieauga 2,6 reizes - līdz 16,2 miljardiem eiro. Īstenoti arī priekšdarbi jaunās Eiropas starpbanku maksājumu TARGET sistēmas ieviešanai, kas sekmīgi noslēdzās 2023.gada 20.martā.
Pastiprināta uzmanība tika pievērsta skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai valstī, tostarp pagarināts memorands ar finanšu nozari par bankomātu tīkla saglabāšanu. Latvijas Bankas ietvaros īstenoti skaidrās naudas iemaksu un apstrādes automatizācijas pasākumi, kā arī pārceltas klientu kases uz Rīgas filiāles ēku Bezdelīgu ielā 3.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks norāda, ka 2023.gadu Latvijas Banka sāka izaicinājumiem pilnā laikā. "Viena no mūsu prioritātēm ir nepieciešamā izrāviena nodrošināšana Latvijas tautsaimniecības izaugsmei. Plānojam darboties vairākos virzienos - gan šķetinot vājās kreditēšanas problēmu mezglu, gan izvirzot un īstenojot ambiciozus mērķus kapitāla tirgus attīstības jomā, gan izstrādājot modernus pakalpojumus un iespējas, kas palīdzēs Latvijas tautsaimniecībai darboties sekmīgāk."
Latvijas Banka 2021.gadā guva 20,908 miljonu eiro peļņu.
Latvijas Bankas padome ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2022.gada pārskatu, kurā papildus ietvertajiem finanšu pārskatiem un pozitīvam neatkarīgu revidentu ziņojumam aplūkota Latvijas un eiro zonas ekonomiskā vide un tautsaimniecības attīstība pagājušajā gadā, kā arī sniegta informācija par nacionālās centrālās bankas darbību un tās atbildības jomās paveikto.
