Savus vēlējumus nākamajai Latvijas Saeimai un valdībai izsaka uzņēmēji, kas pārstāv atšķirīgas tautsaimniecības nozares, kā arī dažāda lieluma un dažādas izcelsmes kapitālu.
Uģis Magonis, valsts a/s Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs:
– Saeimas vēlēšanu tuvošanās dzelzceļa nozares darbu neietekmē. Tāpat to nekad nav ietekmējusi viena vai otra politiskā spēka atrašanās Saeimas vairākumā vai valdībā. Dzelzceļa nozarē darbs noris neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem. No jaunā Saeimas sastāva mēs gaidām vēl lielāku sapratni par visas tranzīta nozares nozīmīgumu valsts tautsaimniecībā un atbalstu dzelzceļam kā šīs nozares mugurkaulam, kas valstij nodokļu veidos sniedz nozīmīgu pienesumu.
Valdis Trēziņš, asociācijas Latvijas auto prezidents:
– Centāmies izmantot priekšvēlēšanu laiku, vēršoties pie ietekmīgākajām politiskajām partijām ar autopārvadātāju problēmām. Kad tās pēc kārtas sarakstījām, mūsu vēstījumā izrādījās 46 punkti. Šeit izcelšu prasību nepaaugstināt nekādus nodokļus un nodevas, tajā skaitā neieviest maksu par autoceļu izmantošanu un neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli mūsu autovadītāju komandējuma naudu, kā to iecerējusi Finanšu ministrija. Pastāv neatbilstība starp publiskajiem apgalvojumiem par Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanos, no vienas puses, un Krievijas lēmumu krasi samazināt iebraukšanas atļauju skaitu Latvijas autopārvadātājiem, no otras puses. Šī problēma būtu jārisina nākamajam satiksmes ministram un varbūt arī Ministru prezidentam. Tepat Latvijā novēršama valsts un pašvaldību kontrolēto ostu administrāciju nevēlēšanās atbalstīt multimodālos prāmju pārvadājumus (kad prāmis pārvadā autopiekabes, kuras saņēmējvalstī sagaida autovilcējs).
Viktors Šadinovs, biznesa konsultants:
– Nākamās valdības pirmais uzdevums jau šogad būs domāt par to, kur valdība ņems naudu, lai 2012. gadā sāktu atmaksāt valdības lielos aizņēmumus. Arī sabiedrībai jāsaprot, ka par to nevarēs domāt tikai 2012. gadā, – tad šai naudai jau būs jābūt ierakstītai valsts budžetā. No otras puses, ir jau labi, ka tā, – ka mums ir laiks domāt par līdzekļu iegūšanu no vērtību radīšanas, nevis no budžeta iestāžu izdevumu samazināšanas. Daļu no Starptautiskā valūtas fonda aizdevuma arī vajadzētu novirzīt šādu vērtību radīšanai. Lai SVF pārstāvis sēž Rīgā un uzmana šīs naudas ieguldīšanu.
ES struktūrfondu naudu uzņēmējdarbības atbalstam (es nerunāju par lielo infrastruktūras projektu finansēšanu) izmantot praktiski nav iespējams, jo naudas piešķiršana ir aplikta ar tādām procedūrām, ka visa piešķirtā nauda aiziet šo procedūru uzturēšanai. Jautājums ir, vai SVF spētu darboties, tāpat kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka darbojās kādreizējās Unibankas privatizācijas un Parex bankas nacionalizācijas gadījumos: jā – nežēlīgi, bet saimnieciski efektīvi.
Heims Kogans, SIA LUKoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieks:
– Aizejošā valdība atstās mantojumā nākamajai valdībai valsti bez naftas produktu rezervēm – ar 1. septembri mēs drīkstam glabāt tikai tik daudz degvielas, cik uzskatām par vajadzīgu tirdzniecības nodrošināšanai. Tehnisku šķēršļu degvielas piegādēm nevajadzētu būt – ja kaut ko nesaražotu Mažeiķos, tad tūlīt būtu pieejams Ņižņijnovgorodas benzīns, bet par valsts un privāto degvielas pircēju maksātspēju es neesmu drošs. Ceru vienīgi, ka 100 nākamajām gudrajām galvām neienāks prātā paaugstināt akcīzes nodokli degvielai, ko viegli izdarīt uz papīra, bet kas dzīvē dos pavisam citus rezultātus.
Juris Biķis, a/s Latvijas finieris padomes loceklis:
– Uzņēmējus interesē stabilitāte. Nopietno partiju programmu līmenī viss ir pateikts pareizi, tur nav nekādu atšķirību un nekādu pārsteigumu. Tādi solījumi kā visu Latvijas parādu atdošana ir tikai priekšvēlēšanu izrādīšanās, kurai nekas nesekos. Latvija taču nevar būt savādāka nekā visas citas valstis, kas tāpat lieto aizdotu naudu. Protams, parādu līmenim ir jābūt sabalansētam ar valsts maksātspēju. Te gan jāņem vērā ne vien valdības parāds, bet arī uzņēmumu un privātpersonu parādi. Nākamās valdības uzdevums ir radīt kreditoros pārliecību, ka visu šo parādu summa mūsu stabilitāti neapdraud.
Pēteris Šmidre, SIA Baltkom valdes loceklis:
– Latvijas pilsoniskā sabiedrība tieši šo pēdējo krīzes gadu laikā ir kļuvusi redzīgāka un lieliski apzinās, ka nepareiza izvēle vēlāk sāpīgi ietekmē katru no mums personīgi. Šīs vēlēšanas parādīs, cik sociāli atbildīga ir mūsu sabiedrība un vai esam mācījušies no kļūdām. Skaļiem reklāmas solījumiem vērtība nav lielāka kā vilinošiem kredītlīgumiem. Tikai ķīlā šoreiz liekam daudz vairāk, jo riskējam gan ar savu bērnu izglītību, gan mūsu godu un pat visas valsts neatkarību.
Māris Mančinskis, Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā:
– Bankas strādā jomā, kur sadarbība notiek 20 līdz 40 gadu garumā, tāpēc finanšu industrija ir tieši ieinteresēta valsts ilgtermiņa stabilitātē un labklājībā. Ilgtermiņa skatījums uz to, kā tuvākajā laikā veicamie darbi ietekmēs valsts attīstību, ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem arī nākamajai valdībai. Otra būtiskā lieta gan biznesa attīstībai, gan iedzīvotāju stabilitātes izjūtai ir prognozējamība – ja arī ir jāpieņem kādi grūti lēmumi, tad tie jāpieņem laikus un skaidri jāizstāsta sabiedrībai.
Šobrīd svarīgs faktors turpmākai ekonomikas izaugsmei ir nākamā gada valsts budžeta veidošana. Būtiski izveidot to ne tikai tādu, kas risina 2011. gada finanšu jautājumus, bet kā daļu no ilgāka termiņa ekonomikas plāna. No tā lielā mērā būs atkarīga biznesa vide, ārvalstu investīciju piesaiste un mūsu valsts kredītreitings.