Bruto algu pieaugums sabiedriskajā sektorā par 6,4% šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, ir mulsinošs, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Centrālā statistikas pārvalde norādīja, ka algu pieaugumu sabiedriskajā sektorā veidoja izmaksātās neregulārās piemaksas valsts un pašvaldību komercsabiedrībās un arī atalgojuma līmeņa kāpums pašvaldībās un to padotības iestādēs.
Ekonomiste piekrīt, ka iepriekšējie algu samazinājumi bija ievērojami, piemēram, skolotājiem, un tam var sekot "atsitiens", jo algām sabiedriskajā sektorā tomēr ir jābūt salīdzināmām ar privāto sektoru, taču viņai radušies jautājumi par to, kā valsts sektorā novērotais algu pieaugums ietekmēs valsts budžetu un nepieciešamās konsolidācijas apmērus.
Viņa bažījas, vai algu kāpuma dēļ nenāksies mazināt izdevumus kādā citā jomā. Tāpat Strašuna jautā, vai algu pieaugums sabiedriskajā sektorā ir gājis kopā ar kvalitatīvām pārmaiņām jeb produktivitātes kāpumu. "Paaugstinot algas vairāk, nekā to pamato ražīguma izaugsme, mēs atkal riskējam uzkāpt uz tā paša grābekļa, kā pirms dažiem gadiem, un atkal saskarties ar konkurētspējas problēmām," brīdina bankas eksperte.
"Algu kāpums, protams, ir laba ziņa iedzīvotājiem, un tas stiprina arī patēriņu, tomēr nevajadzētu arī kļūt pārlieku optimistiskiem. Būtiskam algu pieaugumam bieži vien vēl arvien nav pamata. Bezdarbs vēl ir ļoti liels, budžeta konsolidācija vēl ir jāveic, un konkurētspējas stiprināšana vēl joprojām ir ļoti būtiska, lai noturētu eksporta izaugsmi un sekmētu valsts ekonomikas atkopšanos," norāda Strašuna.
Viņa arī pieļauj, ka īstenojas scenārijs, kad algas kāpj pie augsta bezdarba, bet tad tas ir saistīts ar prasmju neatbilstību tirgum. "Jau pašlaik arvien skaļāk ir dzirdami gadījumi, kad uzņēmumi nevar atrast atbilstoši kvalificētus darbiniekus, neskatoties uz lielo bezdarbnieku skaitu. Proti, pieaug risks tā sauktajai divu ātrumu sabiedrības attīstībai: tiem, kam ir darbs - situācija pakāpeniski uzlabojas, kamēr, tiem, kam darba nav - tā neuzlabojas. Tā rezultātā palielinās nevienlīdzība, pastiprinās sociālie riski, emigrācija, tiek apdraudēta pensiju sistēmas ilgtspēja," skaidro "Swedbank" ekonomiste.
Kā ziņots, šā gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 444 lati, kas ir par 13 latiem jeb 2,9% vairāk nekā pirmajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Gada pirmajā ceturksnī bruto darba samaksa bija 431 lats, bet 2009.gada pēdējā ceturksnī tā bija 440 lati.
Sabiedriskajā sektorā otrajā ceturksnī bruto alga pieauga par 6,4% - no 446 līdz 474 latiem, bet privātajā - par 0,6% - no 421 lata līdz 423 latiem.