Parex bankas vadībai – lieli parādi

Lielākā daļa Parex bankas padomes un valdes locekļu ir ieslīguši lielos parādos, liecina šo valsts amatpersonu deklarācijas.

Iekuļas ķezā?

Pērn 12. novembrī tika veiktas izmaiņas likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Likums tika papildināts ar normu, ka valsts amatpersonas statuss piemērojams arī to valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem, kur valsts vai pašvaldības kapitāls pārsniedz 50%. Likums stājās spēkā šā gada 1. janvārī, un tas acīmredzami bija nepatīkams pārsteigums Parex bankas pieciem valdes locekļiem un četriem padomes locekļiem.

Neatkarīgā janvāra beigās mēģināja pētīt Parex bankas vadītāju turību, taču izrādījās, ka viņu deklarācijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzē nav publiskotas. Skaidrošanās ar VID un Parex bankas lielāko īpašnieku – Privatizācijas aģentūru (PA) – Neatkarīgajai aizņēma vairākas dienas, jo šo institūciju amatpersonas vilcinājās ar atbildes sniegšanu. Pa to laiku presē beidzot sāka parādīties ziņas par Parex bankas valdes locekļu deklarācijām. Tas vedina domāt, ka atbildes Neatkarīgajai varētu būt apzināti novilcinātas, kamēr valsts amatpersonas statusu pēkšņi ieguvušās personas iesniegs deklarācijas.

Liek uz kredītiem

Izpētot iesniegtās deklarācijas, acīs dūrās fakts, ka Parex bankas valdes priekšsēdētājam un Džordža Sorosa finansētās organizācijas Providus padomes priekšsēdētājam Nilam Melngailim ir milzu parādi – 1,72 miljoni Šveices franku jeb aptuveni 820 000 latu. Ļoti lielas parādsaistības ir arī bankas valdes locekļiem Robertam Stuģim (403 770 latu), Guntim Beļavskim (217 026 eiro) un Valteram Ābelem (136 489 eiro).

Salīdzinoši mazākas parādsaistības atspoguļotas Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka, bankas padomes priekšsēdētāja Andža Ūbeļa deklarācijā – 20 769 eiro. Padomes loceklis Kaspars Āboliņš uzrādījis 96 884 eiro parādu.

Trūkumu necieš

Šie parādi gan visticamāk nenozīmē, ka Parex bankas amatpersonas cieš trūkumu. Piemēram, lai gan pērnā gada rudenī N. Melngaiļa alga tika samazināta no 12 000 latu mēnesī uz 8700, grūti apšaubīt, ka Parex bankas valdes priekšsēdētājam minētās parādsaistības ir pa spēkam, jo viņam ir arī cits bizness.

Savukārt, piemēram, A. Ūbelis, kurš atalgojumu par darbu Parex bankas padomes priekšsēdētāja amatā nesaņem, deklarācijā norāda cienīgu atalgojumu Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatā – 43 199 latus gadā jeb aptuveni 3600 latu mēnesī. Šo atalgojumu gan arī plāno apcirpt.

Pretēji iepriekšminētajiem parādniekiem, bankas valdes loceklis Vladimirs Ivanovs, stājoties amatā, deklarējis 230 500 latu uzkrājumus. Savā budžetā izdevumus ar ieņēmumiem prot sabalansēt arī padomes loceklis Juris Vaskāns – viņš deklarējis 13 000 latu parādsaistības un 17 000 eiro skaidrās naudas uzkrājumus.

Dīvains statuss

Turpinot interesēties par Parex bankas vadītāju deklarācijām un viņu statusu, atklājās, ka bankas padomes priekšsēdētājs Maikls Borks pārstāv nevis akcionāru, bet gan pats savas intereses.

Bankas 70,3% akciju turētājs ir PA, 25% – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), pārējās akcijas pieder mazajiem akcionāriem. Līdz šā gada janvārim ERAB pārstāvēja viens padomes loceklis, pārējie pārstāvēja Latvijas valsti. Tā kā ERAB joprojām ir tikai 25% akciju, būtu loģiski, ka arī padomē saglabājas līdzšinējā pārstāvniecības proporcija. Tomēr M. Borks šā gada sākumā kļuvis par ERAB pārstāvi, un šai starptautiskajai finanšu institūcijai tagad ir divas vietas Parex bankas padomē.

PA Ārējo sakaru daļa šajā sakarā sniedza šādu skaidrojumu: "Maikls Borks (Michael Joseph Bourke) akciju sabiedrības Parex banka padomē Latvijas valsts intereses pārstāvēja līdz brīdim, kad atstāja padomes locekļa amatu, t.i., 2010. gada 19. janvārim. Savukārt šā gada 29. janvārī Parex bankas ārkārtas akcionāru sapulcē ERAB nominēja Maiklu Borku kā neatkarīgu pārstāvi Parex bankas padomes locekļa amatam. ERAB intereses Parex bankas padomē pārstāv Laurence Phillips Adams."

Negrib deklarēties?

No avotiem, kuri vēlējās palikt neminēti, Neatkarīgā noskaidroja M. Borka statusa maiņas patiesos iemeslus. E. Repšes paziņa un viņa padomnieks Latvijas Bankā no 90. gadu sākuma M. Borks šā gada janvārī, uzzinot par jaunajām Latvijas likuma prasībām deklarēties, izrādījis neviltotu satraukumu un paziņojis, ka pametīs darbu Parex bankas padomē. Tad arī E. Repše satraucies ne pa jokam un M. Borkam apsolījis, ka darīs visu, lai tikai viņam nebūtu jādeklarējas. Tā kā arī Latvijas valsts ir ERAB akcionārs un valsti šai jomā pārstāv finanšu ministrs, jautājums atrisināts tā, ka M. Borks Parex bankas padomē tiek nosaukts nevis kā Latvijas valsts, bet gan kā neatkarīgs ERAB pārstāvis.