Pirmie jaunākā "Eirobarometra" apsekojuma rezultāti atklāj, ka eiropiešiem pats svarīgākais jautājums savā valstī liekas bezdarbs, savukārt bažas par stāvokli ekonomikā ir nedaudz mazinājušās. Tomēr lielākā daļa joprojām uzskata, ka krīzē pats ļaunākais vēl ir tikai priekšā.
Tagad, kad G20 un Starptautiskais valūtas fonds ir devuši stimulu ekonomikas atveseļošanai, ļaudis uzskata, ka valstu valdības un Eiropas Savienība pilnībā spēj cīnīties ar krīzes sekām, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis.
"Iedzīvotāji ir skaidri norādījuši, ka visvairāk ir norūpējušies par darba vietām, tāpēc Eiropas Savienībai joprojām ir jāveltī visi spēki krīzes pārvarēšanai," sacīja Komisijas priekšsēdētāja vietniece Margota Valstrēma, kura atbild par iestāžu attiecībām un komunikācijas stratēģiju.
Ņemot vērā krīzes ietekmi uz nodarbinātību, lielākā daļa eiropiešu (54 %, t. i., par 7 procentu punktiem mazāk nekā 2009. gada maijā un jūnijā) domā, ka grūtākais vēl priekšā, toties 38 % uzskata, ka krīze jau ir sasniegusi dziļāko punktu. Šis rādītājs ir pieaudzis par desmit procentu punktiem, salīdzinot ar iepriekšējo apsekojumu.
Līdzīga pozitīva tendence, salīdzinot ar 2009. gada pavasari, ir vērojama attiecībā uz ES ekonomikas stāvokļa prognozēm nākamajiem divpadsmit mēnešiem. 30 % (+6) eiropiešu uzskata, ka tuvākajos divpadsmit mēnešos stāvoklis uzlabosies, 38 % (-) domā, ka tas nemainīsies, un 21 % (-7) — ka pasliktināsies. 11% (+1) aptaujāto nav viedokļa.
Līdzīgi pozitīvi uzskati tika apkopoti par stāvokli pasaules ekonomikā: 29 % (+5) uzskata, ka nākamajos divpadsmit mēnešos stāvoklis uzlabosies, pēc 36 % (-) domām, tas nemainīsies, un 24 % (-6) paredz, ka stāvoklis pasliktināsies. 11% (+1) aptaujāto nav viedokļa.
Viedokļiem par valsts ekonomiku pozitīvā tendence nav tik izteikta. Eiropiešu, kas domā, ka kopējais valsts ekonomikas stāvoklis paliks tāds pats (37%, +1) vai pasliktināsies (31%, -3), ir vairāk nekā to, kas gaida uzlabošanos (28%, +3). 4% (-1) aptaujāto nav viedokļa.
Lielākā daļa (51%, +2) aptaujāto uzskata, ka viņu valstī pašlaik vissvarīgākais jautājums ir bezdarbs. Otrais svarīgākais jautājums (40%, -2) ir stāvoklis ekonomikā; inflācija (19 %, -2) un noziedzība (19 %, +3) — trešais. Arī personīgi galvenie trīs jautājumi joprojām ir inflācija (38 %, nav izmaiņu), stāvoklis ekonomikā (26 %, nav izmaiņu) un bezdarbs (20 %, -1).
Aptaujātie uzskata, ka krīzes izraisītās problēmas vislabāk spēj risināt Eiropas Savienība (22 %, +2) un valstu valdības (19 %, +7). Tām cieši seko G20 (18 %, -2), kas pavasarī bija otrajā vietā, kurā tagad ierindojas valstu valdības.
Eiropieši uzskata, ka pats galvenais, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi, ir veicināt pētniecību un inovāciju Eiropas rūpniecībā (31 %), atbalstīt videi nekaitīgu preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu (30 %), atbalstīt lauksaimniecību (27 %) un veicināt uzņēmumu izveidi (25 %).
Rādītāji par uzticēšanos Eiropas iestādēm ir stabili. Kopumā 50 % (+2) Eiropas Savienības iedzīvotāju uzticas Eiropas Parlamentam, bet 33 % (-3) neuzticas. 46 % (+2) Eiropas iedzīvotāju uzticas Eiropas Komisijai, bet 32 % (-2) neuzticas.
Lielākā daļa eiropiešu (53 %, nav izmaiņu) domā, ka viņu valsts dalība ES ir vērtējama pozitīvi, un 57 % (+1) uzskata, ka viņu valsts ir ieguvusi, būdama ES dalībvalsts.
Redzams, ka kopš 2007. gada rudens ir mainījies vērtējums par to, kā darbojas demokrātija. 53% (-5) ir apmierināti ar to, to, kā darbojas demokrātija viņu valstī, savukārt Eiropas Savienībai šis rādītājs ir 54% (+2). Pirms diviem gadiem tas, kā demokrātija darbojās valsts līmenī, bija novērtēts augstāk (58 %) nekā demokrātijas darbība ES līmenī (52 %).
Šo "Standard Eurobarometer" apsekojumu veica "TNS Opinion & Social", izmantojot tiešās intervijas. No 2009. gada 23. oktobra līdz 18. novembrim kopā tika intervēti 30 238 cilvēki. "Standard Eurobarameter" apsekojumus veic divreiz gadā — pavasarī un rudenī.