Krievijas laikraksta "Novaja gazeta" žurnālisti, kas pēdējo dienu un nedēļu laikā pārcēlušies uz ārzemēm, uzsākuši jaunu mediju projektu "Novaja gazeta. Jevropa", pavēstīja laikraksta līdzšinējais politikas nodaļas redaktors un jaunā izdevuma galvenais redaktors Kirils Martinovs.
Krievijai slēdzot neatkarīgos masu medijus un ieviešot pilnīgu cenzūru, atkārtoju Latvijas gatavību uzņemt vajātos Krievijas žurnālistus un palīdzēt viņiem, cik vien iespējams, uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Pasaulē cietumos šobrīd atrodas 488 žurnālisti, un tas ir augstākais skaits, kopš organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF) sāka apkopt datus pirms 25 gadiem, ceturtdien pavēstīja Parīzē bāzētā starptautiskā organizācija.
Šogad Valsts policijā (VP) reģistrēti 18 gadījumi par dažāda veida agresijas izpausmēm pret mediķiem, amatpersonām un žurnālistiem, otrdien Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē norādīja VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Ansis Pumpurs.
Deviņas no desmit žurnālistu slepkavībām joprojām ir neatklātas, liecina UNESCO ziņojums par tendencēm žurnālistu drošībā, kas publicēts, atzīmējot Starptautisko dienu nesodāmības izbeigšanai par noziegumiem pret žurnālistiem.
Krievijas telekanāls "Doždj" izslēgts no Krievijas prezidenta Vladimira Putina žurnālistu loka par opozicionāra Alekseja Navaļņija darbības atspoguļošanu, paziņojis telekanāla galvenais redaktors Tihons Dzjadko.
Burkinafaso notikušā uzbrukumā malumedību apkarošanas patruļai ir nogalināti trīs Eiropas žurnālisti - divi no Spānijas un viens no Īrijas, otrdien paziņoja amatpersonas.
Aizvadītajā gadā vismaz 50 žurnālisti nogalināti viņu profesionālās darbības dēļ, otrdien pavēstīja organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF), norādot, ka situācija ir nedaudz uzlabojusies, salīdzinot ar 2019.gadu.
Ieslodzījumā pašreiz atrodas 274 žurnālisti, otrdien paziņojusi Ņujorkā bāzētā Komiteja žurnālistu aizsardzībai (CPJ), norādot, ka tas ir lielākais skaits kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad CPJ sāka apkopot šādu informāciju.
Pasaulē profesionālās darbības dēļ šobrīd cietumos atrodas 387 žurnālisti, un daļa aiz restēm nokļuvusi publikāciju dēļ, kas veltītas ar Covid-19 saistītām tēmām, pirmdien pavēstīja starptautiskās organizācijas "Reportieri bez robežām" (RSF) Vācijas nodaļa.
Piektdien Valsts drošības dienesta (VDD) veiktās izmeklēšanas darbības vairākos objektos saistībā ar aizdomām par Eiropas Savienības (ES) sankciju pārkāpšanu, iespējams, arī saistīts ar nesen publicētā Krievijas opozicionāra Mihaila Hodorkovska centra pētījumu, kas atklāj kā strādājusi Kremlī izveidota slepena nodaļa, kuras uzdevums bijis gatavot informatīvās kampaņas pret Latviju, Lietuvu un Igauniju, kā arī meklēt žurnālistus, ar kuru palīdzību tās varētu īstenot, šodien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar Covid-19 ir strauji augusi, bet vienlaikus reklāmas ieņēmumi, kas ir mediju galvenais ienākumu avots, strauji krīt, tāpēc nesaņemot atbalstu, lielu daļu mediju no slēgšanas šķir viens solis, kas nozīmē, ka bez uzticamas informācijas paliks būtiska sabiedrības daļa, teikts Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) aicinājumā valdībai, uzņēmējiem un sabiedrībai.
Latvija piešķīrusi politisko patvērumu Krievijas ziņu aģentūras "Rosbalt" žurnālistam Aleksandram Švarjovam, kuru Krievija izsludinājusi starptautiskā meklēšanā saistībā ar apsūdzībām neslavas celšanā Krievijas miljardierim Ališeram Usmanovam un naudas izspiešanā.
Valsts policija (VP) turpmāk nodrošinās kontaktpersonu, pie kuras žurnālisti jebkurā diennakts laikā varēs vērsties, ja radīsies aizdomas par iespējamiem draudiem, kā arī sola uz saņemto informāciju operatīvi reaģēt.
Šogad pasaulē dzīvību zaudējuši 49 žurnālisti, otrdien pavēstīja starptautiskā organizācija "Reporters sans frontieres" (RSF; "Žurnālisti bez robežām"), norādot, ka tas ir zemākais upuru skaits 16 gadu laikā.
Ieslodzījumā pašreiz atrodas vismaz 250 žurnālisti, no kuriem vislielākais skaits atrodas aiz restēm Ķīnā, trešdien paziņojusi Ņujorkā bāzētā Komiteja žurnālistu aizsardzībai (CPJ).
Krievijas žurnālistiem, kuri pretosies varasiestāžu kampaņai pret ārvalstu ietekmi vietējos medijos, varēs tik piemērotas līdz pieciem miljoniem rubļu (70 960 eiro) lielas sodanaudas, paredz parlamenta trešdien apstiprinātais likumprojekts.