Latvija ir gatava palīdzēt vajātajiem Krievijas žurnālistiem, apliecina Rinkēvičs

© pexels.com

Krievijai slēdzot neatkarīgos masu medijus un ieviešot pilnīgu cenzūru, atkārtoju Latvijas gatavību uzņemt vajātos Krievijas žurnālistus un palīdzēt viņiem, cik vien iespējams, uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Mikroblogošanas vietnē "Twitter" ministrs arī akcentēja, ka krievu sabiedrībai Krievijā un visā pasaulē jāsaņem patiesa un objektīva informācija

Jau rakstīts, ka Krievijas varasiestādes nobloķējušas vairākus neatkarīgos izdevumus, tostarp "Mediazona", par Ukrainas kara atspoguļojumu.

"Mediazona" 6.martā ziņoja, ka Krievijas federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un masu komunikāciju uzraudzības dienests "Roskomnadzor" sācis to bloķēt.

"Jo mēs atklāti ziņojam par to, kas notiek Ukrainā un saucam iebrukumu par iebrukumu un karu par karu," paziņoja medijs.

Digitālo tiesību grupa "Roskomsvoboda" informēja, ka varasiestādes bloķējušas arī izdevumus "Republic", "Snob.ru", "Agentstvo" un citus medijus. Tāpat "Roskomsvoboda" ziņoja, ka neatkarīgajiem medijiem uzbrukts pēc Krievijas ģenerālprokuratūras rīkojuma, kas datēti ar 24.februāri.

"Mediazona" paziņojumā teikts, ka Krievija pēdējās dienās ieviesusi "militāru cenzūru un valstī gandrīz vairs nav palikuši neatkarīgi mediji".

"Republic" paziņoja, ka "Roskomnadzor" nav informējis to par iemeslu, kādēļ tīmekļa izdevums tiek bloķēts, bet norādīja, ka lasītāji joprojām varēs tam piekļūt, izmantojot VPN. "Roskomsvoboda" ziņoja, ka bloķētas arī vairāku reģionālo laikrakstu tīmekļa vietnes un citi interneta mediji.

Kopš Krievijas prezidents Vladimirs Putins 24.februārī sāka iebrukumu Ukrainā, Krievijas varasiestādes ir pastiprināti vērsušās pret jau tā apspiestajiem medijiem.

Putins 5.martā parakstīja likumu par grozījumiem Krievijas Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņām", "valsts bruņoto spēku diskreditāciju" un aicinājumiem ieviest sankcijas pret Maskavu.

Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.

Krievijā pat aizliegts pret Ukrainu uzsākto karu saukt par karu vai iebrukumu, vai jebkurā citā piemērotā vārdā. Visi mediji ir spiesti lietot Kremļa uzspiesto eifēmismu - "specoperācija".

Reaģējot uz mediju apspiešanu, ceturtdien Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls "Doždj" paziņoja, ka uz laiku pārtrauc darbību, un direktoru padome nolēma slēgt radiostaciju "Eho Moskvi" un tās tīmekļa vietni.

Savukārt Krievijas neatkarīgais laikraksts "Novaja gazeta" paziņojis, ka jaunā likuma dēļ neatspoguļos karu Ukrainā.

Krievijas tīmekļa izdevumu "Mediazona" 2014.gadā nodibināja pankroka un protesta grupas "Pussy Riot" dalībnieci Nadežda Tolokoņņikova un Marija Aļohina pēc tam, kad bija izcietušas cietumsodu par Putina izsmiešanu baznīcā.

"Mediazona" cita starpā ziņo par tiesas prāvām un cilvēktiesību pārkāpumiem.

"Snob.ru" un "Republic" publicē jaunākās ziņas un analītiskus rakstus, bet "Agentstvo", kas iepriekš darbojās ar nosaukumu "Proekt", specializējas pētnieciskajā žurnālistikā. "Agentstvo" paziņoja, ka turpinās strādāt.