"Novaja gazeta" žurnālisti, kuri aizbēguši uz ārzemēm, veido jaunu mediju projektu

© Vladislavs Proškins / F64

Krievijas laikraksta "Novaja gazeta" žurnālisti, kas pēdējo dienu un nedēļu laikā pārcēlušies uz ārzemēm, uzsākuši jaunu mediju projektu "Novaja gazeta. Jevropa", pavēstīja laikraksta līdzšinējais politikas nodaļas redaktors un jaunā izdevuma galvenais redaktors Kirils Martinovs.

"Mēs, "Novajas" žurnālisti, kas bijām spiesti pamest Krieviju profesijas faktiskā aizlieguma dēļ, ar prieku varam jums pastāstīt, ka sāk darbu "Novaja gazeta. Jevropa" - izdevums, ar kuru mums ir kopīgas vērības un standarti," paziņojumā jaunā izdevuma tīmekļa vietnē, kas pilnā apjomā sāks darbu tuvākajā laikā, pauda Martinovs.

"2022.gada 28.martā laikraksts bija spiests apturēt iznākšanu otro reizi savā pastāvēšanas vēsturē un pirmo reizi kopš 1995.gada. Otrajā reizē varasiestāžu represīvo darbību un kara cenzūras dēļ," viņš atgādināja.

Jaunais izdevums "nav "Novaja gazeta" filiāle, bet pastāvīgs projekts, neatkarīgs juridiski un faktiski".

""Novaja gazeta. Jevropa" stāstīs pasaulei par notiekošo Krievijā vairākās valodās. Tas atspoguļos pasaules un Krievijas jaunumus cilvēkiem, kas lasa krieviski un kam ir Eiropas vērtības," norādīja Martinovs.

Marta beigās "Novaja gazeta" saņēma Krievijas mediju uzraudzības dienesta brīdinājumu, kas bija saistīts ar reportāžām par Krievijas karu pret Ukrainu. Šī iemesla dēļ izdevums nolēma darbību Krievijā apturēt līdz "specoperācijas", kā Kremlis pieprasa dēvēt iebrukumu Ukrainā, beigām.

Pasaulē

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienesta (SBU) diversiju operācijā “Zirnekļu tīkls” Krievija zaudējusi vismaz 13 stratēģiskās aviācijas bumbvedējus. Ukraina ar bezpilota lidaparātiem uzbruka militārās aviācijas bāzēm četros Krievijas apgabalos. NATO apstiprināja 40 lidmašīnu bojājumus. Alianses vadības pārstāvis paziņoja, ka saskaņā ar NATO, nevis Ukrainas aprēķiniem, "bojātas vismaz 40 lidmašīnas. Pilnībā iznīcinātas no 10 līdz 13 lidmašīnām". Starp bojātajām Krievijas lidmašīnām NATO identificēja 15 stratēģiskos bumbvedējus Tu-95, 20 Tu-22 un vismaz vienu A-50 tālās izlūkošanas agrās brīdināšanas lidmašīnu, no kurām Krievijas armijai atlikušas vien dažas.

Svarīgākais