Zemessardze

Kopš kara sākuma Ukrainā būtiski pieaugusi Latvijas iedzīvotāju interese par stāšanos Zemessardzē.

Latvijā slimnīcās, ostās, ministrijās un citos svarīgos kritiskās infrastruktūras objektos tiks veidotas Zemessardzes apakšvienības.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī Zemessardzē saņemti 784 iestāšanās pieteikumi, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis.

Kopš februāra beigām, kad Krievijas armija sāka iebrukumu Ukrainā, Latvijā ir saņemti 645 pieteikumi par iestāšanos Zemessardzē, aģentūra LETA noskaidroja Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Ņemot vērā, ka ir dažādi veidi, kā skaitliski stiprināt valsts militāro kapacitāti, nav tā, ka obligātam militārajam dienestam obligāti būtu jābūt vienam no tiem, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kopš šonedēļ sāktā Krievijas iebrukuma Ukrainā vairākas reizes paaugstinājusies Latvijas pilsoņu interese par iestāšanos Zemessardzē.

Zemessardze saņēmusi un izvērtē pieprasījumu pēc papildu spēku novirzīšanas uz Latvijas-Baltkrievijas pierobežu, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Zemessardzes komandieris Egils Leščinskis.

Šodien aprit 30 gadi kopš Zemessardzes izveidošanas,  informēja Zemessardzes štābā.

Svinīgā parāde, kas veltīta Zemessardzes 30. gadu jubilejai, notiks. Valdība apstiprinājusi svinību programmu, neraugoties uz Veselības ministrijas centieniem pasākumu, ja ne noairēt, tad mēroga ziņā padarīt kompaktu un maznozīmīgu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Militārā dienesta likumā un Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kas paredz samazināt nosacījumus uzņemšanai militārajā dienestā un zemessardzē, informēja parlamenta Preses dienestā.

Jaunās konservatīvās partijas centieni sabotēt valsts aizsardzības mācības ieviešanu Latvijas skolu saturā ir cietuši neveiksmi. Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likumu “Par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi”, kas ļaus arī turpmāk valsts aizsardzībā saglabāt brīvprātības principu, atliekot nepieciešamību ieviest obligāto militāro dienestu.

Tāpat kā toreiz 1919. gadā, arī mūsdienās valsts drošība ir atkarīga no to pilsoņu skaita, kas ir gatavi šaut nost sliktos. Nu tā, ka pavisam beigti. Ja 1919. gadā vairāk būtu tādu pilsoņu, kas gatavi uz ežiņas galvu likt, nevis šaut nost krievus, vāciešus un visus pārējos bermontus, kas nu tur vēl nāca pakaļ Rīgas labumiem, šodien mēs nedzīvotu brīvā un pārtikušā Latvijā.

19. kaujas nodrošinājuma bataljona zemessargs Uģis Svirido izgudrojis daudzfunkcionālu konstruktora tipa riteņu platformu. Mazizmēra piekabi ar rotējošu mehānismu, ko iespējams pielāgot dažādām vajadzībām kaujas laukā – atbalsta ieroču pārvietošanai, cietušo transportēšanai, kravu pārvadāšanai. Lēti, ātri, vienkārši un mobili. Par atjautīgo risinājumu ieinteresējušies arī sabiedrotie.

Militārā policija (MP) kopš gada sākumā izmeklē kriminālprocesu par iespējamu munīcijas zādzību Zemessardzes 17.kaujas atbalsta bataljonā.

Valsts kontroles galvenais publiskais vēstījums pēc Zemessardzē veiktās revīzijas ir tāds, ka nav iespējams novērtēt, vai izvirzītie mērķi un progress Zemessardzes attīstībā ir sasniegti. Aizsardzības ministrija šo ziņu optimistiski tulko kā draudzīgu pamudinājumu uz turpmāku Zemessardzes pilnveidošanu. Taču revīzija parāda, ka uz zemessargiem liktas pārspīlētas gaidas, un netieši šis ir arguments par labu obligātā militārā dienesta ieviešanai.

Finansējums 73 miljonu eiro apmērā Zemessardzes paaugstinātas gatavības apakšvienību pirmā posma īstenošanai laikā no 2015.gada līdz 2018.gadam ir izlietots plānotajam mērķim, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Valdība šodien atbalstīja Aizsardzības ministrijas sagatavoto likuma grozījumu projektu, kas paredz līdz 60 gadiem paaugstināt maksimālo vecumu dienestam Zemessardzē.

Aizsardzības ministrija sagatavojusi grozījumus likumā, kas paredz līdz 60 gadiem paaugstināt maksimālo vecumu dienestam Zemessardzē.

Nedēļas nogalē Ogres novadā, Madlienas un Ogresgala pagastos, notika Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 54. inženiertehniskā bataljona kolektīvās militārās mācības.

Zemessardzes orķestris ar īpašu video klipu "Tiksimies pie ugunskura" svētkos aicina ikvienu doties uz laukiem un piedzīvot latviskus Jāņus. Humoristiskā veidā video attēlota gatavošanās Jāņu vakaram - ēst gatavošana, tīrīšana, Jāņu zāļu lasīšana, braukšana mežā pēc meijām, kā arī svētku vakars pie ugunskura. Skaņu celiņā apvienotas gan dabas, gan sadzīves skaņas, kas ietērptas vienotā ritma pulsācijā. Tam pievienotas dažādas Jāņu melodijas vai to motīvi, norādīja Zemessardzē. "Sākumā meklēju skaņas dabā un sadzīvē, kas saistās ar Jāņu svinēšanu īstenā lauku viensētā. Pēc tam ar Zemessardzes orķestra kolēģiem - scenārija autoru Georgu Jāni Kļaviņu un video mākslinieku Ansi Kluci izveidojām mazu video stāstu," stāsta ieraksta producente un skaņu celiņa autore Inga Meijere. "Jāņi latviešiem jau izsenis ir bijis laiks, kurā attīrīties, uzlādēties un smelties spēku. Tas ir laiks, kad saplūst ar dabu un svinēt vasaras pilnbriedu," piebilst Nacionālo bruņoto spēku Galvenais diriģents un Zemessardzes orķestra priekšnieks kapteinis Andis Karelis.