Zemessardzē pārskata darbības plānus, lai koncentrētos uz valsts robežas aizsargāšanu
Žoga infrastruktūra nav vienkārša sēta, kā mēs to varētu iedomāties. Līdzi tam nāk tehnoloģiju aprīkojums, piemēram, sensori, kas visbūtiskāk palīdzēs robežas apsargāšanā, TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” norāda Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.
“Sensori agrīni brīdinās par iefiltrēšanos vai mēģinājumiem iekļūt valstī. Skaidrs, ka tas nav žogs, kas var apturēt militāru spēku. Vienlaicīgi šobrīd strādājam pie savu plānu pārskatīšanas, lai mūsu pretmobilitātes spējas pievirzītu daudz tuvāk robežai,” informē K. Pudāns.
Līdz šim Zemessardze vairāk strādāja spēju attīstīšanai atbilstoši teritorijas apvidum citās valsts daļās, bet tagad, saskaņā ar kolektīvajiem valsts aizsardzības uzstādījumiem par valsts priekšējo līniju aizsardzību, plāni tiek pārskatīti.
“Žogs vai militāru barjeru, vai šķēršļu veidošana nav efektīva, ja to veido bez ārējā atbalsta, bez sensoriem, bez uguns atbalsta. Attīstība, ko pēdējos gados esam veidojuši, ir komplekss risinājums tam, lai arī mēs varētu šādu priekšējo līniju aizsardzību sākt veidot,” saka Zemessardzes komandieris. Pirmie uzdevumi jau veikti tagad, piemēram, Zemessardzes atbalsts robežšķērsošanas punktu slēgšanā valsts austrumos.
