Vilis Lācis

Privātā biedrība “Publiskās atmiņas centrs” ierosinājusi Liepājā pārdēvēt trīs – Mirdzas Ķempes, Sudrabu Edžus un Leona Paegles – ielas. Liepājas iedzīvotājos šai iniciatīvai lielas atsaucības nav. Liepājas dome pagaidām atturas sniegt kādu vērtējumu, jo gaida Liepājas muzeja vēsturnieku atzinumu.

Jāatzīst, šis nebija plānots raksts, tomēr pēc pagājušās piektdienas Vilim Lācim veltītās Nacionālo dārgumu diskusijas raidījumā 100 g kultūras ir sajūta kā nebeidzamā jautājumu un atbilžu vakarā. Kādam šķitis ļoti spēcīgi, kādam fragmentāri un sekli, kādam viesu par daudz, kādam laika par maz, bet kopumā tomēr negaidīti aizraujoši. Paldies par jūsu spriedumiem, tomēr ne jau tāpēc kavēju jūsu laiku un uzmanību. Galvenais tomēr ir Vilis Lācis. Šajās dienās apritēja 70 gadu, kopš filmas Zvejnieka dēls pirmizrādes Splendid Palace, kuras laikā allaž tik rāmā latviešu publika 1940. gada sākumā izgāza kinoteātra durvis. Lai kā mēs izliktos, ka mūs tas vairs neinteresē – problēma Vilis Lācis ir kā Augeja stallis, kas jāpieveic, lai mēs no plintnieču un pavļiku morozovu sabiedrības varētu kļūt par tik ļoti kāroto demokrātisko, eiropeisko kultūras sabiedrību.

Dzejnieces Māras Zālītes lugas «Lācis» pirmizrāde Latvijas Nacionālajā teātrī lika ieskatīties talantīgā rakstnieka un padomju varas funkcionāra Viļa Lāča personības tumšajās un pat noziedzīgajās izpausmēs. Lāča mazmeita, sabiedrībā pazīstamā dāma Iveta Feldmane, skatītāju vidū netika manīta.