Pirms pusotras nedēļas Latviju skārusī vētra radījusi 1,04 miljonus latu lielus zaudējumus, liecina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) apkopotā pašvaldību iesniegtā informācija. Pagaidām nav zināms, kur valdība ņems nepieciešamo finansējumu, taču Valsts prezidents Valdis Zatlers, tiekoties ar premjeru Valdi Dombrovski (JL), norādījis, ka šie līdzekļi jāatrod pēc iespējas ātrāk.
Līdz šodienas pusdienlaikam visā valsts teritorijā bez sprieguma ir 132 transformatoru apakšstacijas un 2207 AS "Latvenergo" klienti, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "Latvenergo" Ārējās komunikācijas daļas projektu vadītāja Ilvija Līvmane.
Apkopojot pašvaldību iesniegtos pieprasījumus līdzekļu neparedzētiem zaudējumiem piešķiršanai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) aprēķinājusi, ka kopumā vētras radīto zaudējumu novēršanai pašvaldībām nepieciešami 1,04 miljoni latu.
Šogad pieciem cilvēkiem, kuri cietuši no zibens spēriena, sniegta medicīniskā palīdzība. Zibens pēc būtības ir dabas radīta elektrība, kas tiek izvadīta caur ķermeni, tāpēc ātrā palīdzība jāizsauc arī tajos gadījumos, kad pēc zibens spēriena nekādi redzami vai jūtami veselības traucējumi nav.
Pagājušajā diennaktī Kurzemē 42 gadus veca sieviete cietusi zibens spēriena rezultātā, nra.lv informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Laura Bundule.
Iespējams, zibens šo pēcpusdien ir izraisījis ugunsgrēkus kādā angārā Carnikavas novadā un dzīvojamajā mājā Mārupē. Savukārt Rigā, Ziepniekkalnā zibens sagrāvis trīs garāžas.
Vakar, 13.augustā, daudzviet Latvijā kārtējo reizi šovasar tika pārsniegti karstuma rekordi, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
Smiltenes novadā dažās lauku sētās pēc svētdien piedzīvotās vētras vēl pat ceturtdien nebija elektrības, Grundzāles pagastā trešdien bija palikusi pēdējā māja, kurai nebija atjaunota elektrības padeve. "Vairākumam Grundzālē elektrības nebija divas dienas. Zemniekiem, kam lielākas fermas ar slaucamām govīm, ir ģeneratori. Galā tika," stāsta pagasta pārvaldes vadītāja Alda Zvejniece.
Pēc šodienas viesošanās Rugāju novadā Valsts prezidents Valdis Zatlers izlēmis viesoties arī Madonā, lai iepazītos ar vētras postījumiem un seku novēršanu.
"Gaidīt uz kaut kādu palīdzību tagad ir neiespējami, jo vienīgais, ko var palīdzēt, ir pasūtīt kur tālāk. Tagad pašu spēkiem meklējam lietotu šīferi un spāres, lai tehnikas un graudu novietnei varētu uzlikt aptuveni 360 kvadrātmetru jumtu," pārdomās nu jau četras dienas pēc vētras dalās barkavietis Ēriks Mālnieks.
Sagrautas ēkas, dzīvojamām mājām norauti jumti, vairākas ģimenes atstājot bez dzīvesvietas, simtgadīgu koku vējgāzes un nopostīti meži, kā papīrs salocītas un izrautas ceļazīmes, gaisā pacelti un nosisti mājlopi, sadragāta tehnika un pārrautas elektrolīnijas.
Sākotnējie aprēķini liecina, ka vētra pašvaldībām nodarījusi vismaz 709 000 latu zaudējumus, bet šī summa, pašvaldībām precizējot tāmju apmērus un iesniedzot jaunus aprēķinus, varētu arī pieaugt.
Pēc svētdienas postošās vētras Madonas novadā, mežsaimnieki secinājuši, ka tuvāko nedēļu laikā nāksies izcirst aptuveni 170 hektārus Latvijas valsts mežu un 400 hektāru privāto mežu.
Finanšu ministrs Einars Repše šodien tikās ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu (RAPLM) ministri Dagniju Staķi, lai pārrunātu iespējas sniegt pašvaldībām finansiālu atbalstu pēc postošās vētras reģionos. Abi ministri vienojās, ka no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem iespēju robežās tiks sniegta palīdzība pašvaldībām.
Ņemot vērā lielo darba apjomu pašvaldībās, labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) aicina pašvaldības sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru vētras postījumu likvidēšanā aktīvāk iesaistīt arī tos bezdarbniekus, kuri piedalās darba praktizēšanas pasākumos, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas preses pārstāve Marika Kupče.
Svētdienas, 8.augusta, pēcpusdienā Madonas novadā notikušās lokalizētās vētras izpostījušas mežu vismaz 570 hektāru platībā, biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja Madonas virsmežniecības mežzinis Jānis Zīlīte.
Lai gan Latvijas būvnormatīvos vairs nav strikta regulējuma jaunceļamo privātmāju aizsardzībai no zibens un vairs nav jāsaņem ugunsdzēsēju atzinums, nama projektētājam tomēr ir jāparedz zibens aizsardzības pasākumi, Neatkarīgajai apliecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciāliste Inese Veisa.