Covid-19 ietekmē lielāku nozīmi ir ieguvušas iepriekš nozarē aizsāktās reformas, tostarp slimnīcu līmeņu pārskatīšana un darbs pie jauna mediķu atalgojuma modeļa, šādu viedokli otrdien Latvijas Radio pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) negrasās atsaukties mediķu arodbiedrības aicinājumam un atkāpties no amata, jo uzskata, ka ir darījusi visu iespējamo, cenšoties panākt lielāku budžeta finansējumu mediķu algu palielināšanai.
Nav lielu cerību, ka Saeima līdz 2020.gada budžeta pieņemšanai galīgajā lasījumā atradīs vēl kādu avotu, no kura pārdalīt finansējumu par labu veselības aprūpei, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Veselības nozarē daudzgadu mantojumu deviņu mēnešu laikā nevar izlabot, bet tas tiks darīts pakāpeniski, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Tikai 4% aptaujāto uzskata veselības aprūpei novirzīto finansējuma apmēru par pietiekamu, noskaidrots pēc Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā (BRAL) pasūtījuma veiktajā aptaujā.
Veselības aprūpes nozarē ietaupīt nav iespējams, tāpēc veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sola cīnīties par papildu finansējumu, liecina ministres paustais intervijā.
Tuvāko mēnešu laikā veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sola nākt klajā ar jaunu piedāvājumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem.
Veselības nozarei aktīvāk jāapgūst tai pieejamais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums, ne tikai jāprasa nodokļu maksātāju nauda, šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērsusies pie Veselības ministrijas (VM) ar aicinājumu bez vilcināšanās sasaukt darba grupu, lai vienotos par darba samaksas pieaugumu nozares darbiniekiem, informēja arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte.
Līdzīgi kā šogad, arī nākamgad veselības aprūpes nozare papildus tiks finansēta no budžeta deficīta saskaņā ar Eiropas Komisijas pieļauto deficīta atkāpi. Tas veselības kasi papildinās 2018. gadā ar 113,4 miljoniem eiro. Saskaņā ar valdības lēmumu veselības nozarei nākamgad papildus vēl tiks piešķirti vairāk nekā 80 miljoni eiro reformas ieviešanai.
Veselības aprūpes pakalpojumu sasaite ar sociālo iemaksu veikšanu, vienlaikus palielinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi par vienu procentu, lai iegūtu papildu naudu veselības budžetam, – tieši šāds pašlaik izskatās reālākais scenārijs, par kādu šodien varētu vienoties politiskās partijas koalīcijas sēdē. Politiķi vēlreiz plānojuši diskutēt arī par Latvijas Bankas priekšlikumu – ieviest fiksētu ikmēneša veselības maksājumu, taču, visticamāk, to noraidīs.
Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā veselības darba grupa piedāvās koalīcijai lemt par vienu no diviem veselības nozares finansēšanas avotiem - obligāto sociālo apdrošināšanu sasaistīt ar minimālajām sociālajām iemaksām un novirzīt veselības aprūpei 1,5% no sociālā budžeta, to kompensējot, par vienu procentpunktu ceļot pievienotās vērtības nodokli (PVN), vai arī ieviest obligāto veselības apdrošināšanu ar fiksētu vai diferencētu ikmēneša maksājumu.
Apspriešanās laiks par finansējumu veselības nozarei esot beidzies un valdību veidojošajām partijām nākamnedēļ būs jāizšķiras, kurš no Veselības darba grupas piedāvātajiem modeļiem ir pieņemamāks kā finansējuma avots, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Par veselības aprūpes finansējumu diskusijas vēl turpinās, un pašlaik vēl nav vienošanās par kādu konkrēti modeli, sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Valstij ir jānodrošina iedzīvotāju vajadzības pēc kvalitatīvas un pieejamas veselības aprūpes, tāpēc valdībai jāmeklē skaidrs un ilgtspējīgs papildu finansējuma avots, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Visticamāk, politiķi pašlaik spēs vienoties tikai par īstermiņa risinājumu veselības aprūpes budžeta palielināšanai, šādu viedokli LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Anda Čakša.
2018.gadā veselības nozares finansējums tuvosies 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts šodien valdībā atbalstītajās Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajās valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2021.gadam.
Valdība otrdien atļāva Veselības ministrijai (VM) lielāko daļu jeb 22,06 miljonus eiro no uz budžeta deficīta rēķina iegūtajiem 34,3 miljoniem eiro novirzīt rindu mazināšanai uz veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī kompensējamo medikamentu nodrošināšanai C hepatīta pacientiem.