Premjers: Nākamnedēļ jāpieņem lēmums par finansējumu veselības nozarei

© F64

Apspriešanās laiks par finansējumu veselības nozarei esot beidzies un valdību veidojošajām partijām nākamnedēļ būs jāizšķiras, kurš no Veselības darba grupas piedāvātajiem modeļiem ir pieņemamāks kā finansējuma avots, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis atzina, ka jau šonedēļ, 1.jūnijā darba grupai jāpiedāvā savi risinājumi, kas attiecīgi tiks nodoti izvērtēšanai koalīcijā.

"Es saprotu, ka tas ir sarežģīti, jo arī starp darba grupas dalībniekiem viedoklis nebūs vienots, jo domas dalīsies. Tomēr, es pieļauju, ka koalīcijai divi līdz trīs varianti tiks piedāvāti," piebilda premjers.

Tomēr Kučinskis piebilda, ka jautājumā par papildu finansējuma meklēšanu veselības aprūpei "prāta vētras laiks ir beidzies". "Mēs vienkārši nevaram atļauties gaidīt," atzina premjers.

Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Jau ziņots, ka vakar pēc koalīcijas padomes sēdes Kučinskis atzina, ka viens fiksēts maksājums par veselības aprūpi visiem varētu nebūt labākais variants.

Premjeram piekrīt arī koalīcijas partneri, kuri uzskata, ka šim maksājumam jābūt diferencētam, ja tāds tiktu ieviests.

Valdības vadītājs sacīja, ka 20 eiro mēnesī par obligāto veselības apdrošināšanu ir darba devēju un arodbiedrību priekšlikums, bet par to vēl nav panākta vienošanās. Vēl notiks veselības aprūpes darba grupas sanāksmes, kā arī koalīcijas partiju diskusijas.

Kučinskis norādīja - pozitīvi, ka par to tiek runāts, bet tas nav labākais risinājums, jo tas nenodrošina progresivitāti, savukārt Latvijā cilvēkiem ir atšķirīgs ienākumu līmenis. Turklāt premjers piebilst, ka starp piedāvātajiem risinājumiem, ko iesniegt apspriešanai koalīcijā varētu palikt obligātā veselības apdrošināšana un sasaiste ar nodokļu nomaksu.

Tāpat ir skaidrs, ka veselībai ir jārod "ārējais finansējums", jo iekšējo rezervju neesot, kā arī tikai uz līdzekļu pārdales rēķina nevar palielināt finansējumu veselības aprūpei, piebilda valdības vadītājs. Tātad "kādam būs jāmaksā, teorētiski tie var būt darba devēji, darba ņēmēji, vai visa sabiedrība kopumā", piebilda Kučinskis.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.