Niecīga iedzīvotāju daļa uzskata, ka veselības nozarei novirzītā nauda ir pietiekama

© Pixabay

Tikai 4% aptaujāto uzskata veselības aprūpei novirzīto finansējuma apmēru par pietiekamu, noskaidrots pēc Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā (BRAL) pasūtījuma veiktajā aptaujā.

Kā aģentūru LETA informēja sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" pārstāvis Toms Briedis, veiktajā aptaujā noskaidrojies, ka šobrīd veselības aprūpei novirzīto finansējumu par pietiekamu vērtē 6% vīriešu un 3% sieviešu, kā arī 7% respondentu vecumā no 51 gada līdz 60 gadiem.

Kurzemē bija visvairāk respondentu, kuri norādīja, ka veselībai piešķirtais finansējums ir nepietiekams. Šādu viedokli pauduši 69% kurzemnieki. Liels atbalsts šim apgalvojumam bijis arī vecumu grupā no 35 līdz 60 gadu vecumam, kur šādu uzskatu pauduši 63% respondentu.

No Vidzemē dzīvojošiem aptaujas dalībniekiem 35% norādījuši, ka veselības aprūpes finansējums pašreiz nodrošina tikai pamata pakalpojumu sniegšanu. Kopumā šādu viedokli pauduši 28% aptaujas dalībnieki.

BRAL aptaujas rezultāti liecina, ka pēc iedzīvotāju domām, veselības aprūpes finansējums jāpalielina galvenokārt, lai uzlabotu medicīnas pakalpojumu pieejamību. Tā uzskata 62% aptaujāto. Visvairāk jeb 65% šādu viedokli paudušas sievietes.

Par otru svarīgāko iemeslu palielināt finansējumu 53% respondenti minēja medicīnas pakalpojumu maksas samazināšanu. Savukārt trešā prioritāte finansējuma palielināšanai aptaujas dalībnieku vidū bija medicīnas aprūpē strādājošo algu palielināšana un jauno ārstu un medmāsu noturēšana. Šādu viedokli visvairāk pauduši respondenti vecumā no 51 gada līdz 60 gadiem, kā arī Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 35 gadiem.

BRAL aptaujas laikā tika noskaidrots arī iedzīvotāju viedoklis par nodokļu nomaksu un tā likumsakarību ar veselības aprūpes finansējumu. Nodokļu nomaksas svarīgumu finansējuma palielināšanā visvairāk apzinās iedzīvotāji Pierīgā un Zemgalē dzīvojošie - attiecīgi 75% un 74% aptaujāto.

Savukārt nodokļu nomaksas svarīgumam nepiekrīt 12% aptaujāto, visvairāk Latgalē un Vidzemē aptaujātie. Vēl 18% respondentu norādīja, ka ir grūti atbildēt uz šo jautājumu.

BRAL veiktajā aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais