Arodbiedrība vēlas darba grupu, lai spriestu par veselības nozares darbinieku algu pieaugumu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērsusies pie Veselības ministrijas (VM) ar aicinājumu bez vilcināšanās sasaukt darba grupu, lai vienotos par darba samaksas pieaugumu nozares darbiniekiem, informēja arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte.

Viņa norādīja, ka augusta vidū Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadome nolēma atjaunot VM darba grupas par ārstniecības personu darba samaksu darbību, tomēr ministrija to joprojām nav izdarījusi.

Rudzīte informēja, ka patlaban pieaug nozares darbinieku prasības pēc skaidras un taisnīgas darba samaksas paaugstināšanas, kas apsolīta vairākos politiskās plānošanas dokumentos. Līdzīga prasība izskanēja arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pagājušajā nedēļā.

LVSADA iepriekš paudusi sašutumu un nožēlu par Ministru kabineta lēmumu svītrot no Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta konkrētas garantijas par nozares finansējuma un darba samaksas finansējuma pieaugumu, turklāt arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris uzskata, ka svītrojumi likumprojektā un VM kavēšanās ar Veselības aprūpes nozares apakšpadomes lēmuma izpildi esot jāvērtē kontekstā.

Keris norāda, ka valdības nevēlēšanās savlaicīgi garantēt darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes nozares darbiniekiem un apspriest ar sociālajiem partneriem taisnīgus un caurskatāmus darba samaksas pieauguma nosacījumus ir "bīstams simptoms", kas varētu liecināt, ka solītā darba samaksas pieauguma vietā mediķiem tiek gatavots "kārtējais čuriku čiks".

445693/pixabay.com

Kā ziņots, Saeima nodeva izskatīšanai parlamenta komisijās Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas nepieciešams, lai veicinātu veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un ilgtspēju. Atbildīgā par šo likumprojektu būs Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts sastāv no 15 pantiem un pārejas noteikumiem, kuros pausts, ka likums stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Tāpat pārejas noteikumos paredzēts, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredzēs ikgadēju finansējuma pieaugumu veselības aprūpei tādā apmērā, lai publiskais finansējums sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta.

Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta likuma pārejas noteikumos sākotnēji tika iekļauts, ka veselības aprūpes valsts finansējuma pieaugums nedrīkst būt mazāks par 235,8 miljoniem eiro 2018.gadā, 372,1 miljoniem eiro 2019.gadā un 442 miljoniem eiro 2020.gadā. Tomēr Ministru kabineta komiteja nolēma konkrētās summas pievienot likumprojekta anotācijai, izņemot tās no paša likuma.

Tas izraisīja lielu sašutumu no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, kura piedalījās likumprojekta izstādē un uzstāja uz finanšu garantiju iekļaušanu šajā likumā. Arodbiedrība uzskata, ka Ministru kabineta komitejas lēmums rupji pārkāpj vienošanos, kas tika panākta NTSP sēdē augustā, un tika saskaņota NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomē augusta beigās. "Svītrojot konkrētību, valdība nocirtīs likumprojektam galvu. Tālākā rosība ap topošo likumu tagad vairāk atgādina drēbju pielaikošanu nelaiķim," sacīja Keris.

VM, Labklājības ministrija un Finanšu ministrija turpmāk nodarbosies arī ar Veselības apdrošināšanas likuma izstrādi. Likumu plānots izstrādāt līdz 2018.gada 1.septembrim.