Veselības aprūpe

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) otrdien, 21. oktobrī, nolēma izteikt neuzticību ne tikai veselības ministram Hosamam Abu Meri ("Jaunā vienotība"), bet arī Veselības ministrijai (VM).

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) aicina viņam neuzticību izteikušo Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību (LVSADA) turpināt sarunas un meklēt risinājumus, nevis nostāties ultimātu pozīcijā, uzsverot, ka vienmēr bijis atvērts dialogam.

Veselības aprūpes nozarei biežās nozares politiskās vadības maiņas ir traumatiskas – tās aprauj iesākto darbu pie svarīgu normatīvo aktu izmaiņām, sistēmas sakārtošanas un tās uzlabošanas. Kā uz notiekošajām diskusijām par iespējamo vēršanos pret veselības ministru Hosamu Abu Meri un prasībām par algu celšanu raugās Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols –  mūsu saruna ar ārstu un slimnīcas vadītāju.

Puse Latvijas ārstu un māsu piedzīvo trauksmes vai depresijas simptomus, liecina dati, kas iekļauti Pasaules Veselības organizācijas (PVO) šogad publicētajā pētījumā "Mental Health of Nurses and Doctors" (2025) rezultāti.

Eiropas veselības komisārs Olivērs Vārheji Eiropas Parlamenta komitejā paziņoja, ka Komisijai būtu jāievieš nodoklis pārtikas produktiem ar augstu cukura, tauku un sāls saturu, ziņo “Euractiv”.

Veselības ministrijas iecere par slimnīcu reorganizāciju rada virkni jautājumu. Tostarp – kas notiks ar dārgo, bieži vien ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu iegādāto medicīnas aparatūru, ja slēgs nodaļas, kurās tās izmanto? Iekārtas, kuru vērtība mērāma miljonos, varētu palikt dīkstāvē un ar laiku kļūt tehniski neizmantojamas, vēsta 360TV Ziņas.

Daudzas valsts ārstniecības iestādes vairs nepieraksta uz konsultācijām, operācijas pārceļ, TV24 pastāstīja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) viceprezidents, LĀB prezidenta pienākumu izpildītājs Māris Pļaviņš.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sāks kolektīvā interešu strīda procedūru, jo nav pieņemts lēmums par papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes nozarei, tostarp darbinieku algu palielinājumam, aģentūru LETA pēc Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēdes (NTSP) informēja arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa.

Slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Zāļu trūkuma problēma skar visu Eiropu, jo 2024.gadā visas 28 Eiropas valstis ziņoja par zāļu pieejamības grūtībām, aģentūru LETA informēja Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija.

“Tendence ir tāda, ka pieaug pacientu sūdzību skaits, “XTV” raidījumā “Uz līnijas” sacīja Veselības inspekcijas Juridiskā departamenta vadītāja Laura Šāberte.

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām atkārtoti pauž, ka nepietiekams finansējums veselības aprūpei pagarina rindas pie speciālistiem un izmeklējumiem, rada zaudējumus ārstniecības iestādēm un varot novest pie "nozares krīzes un sabrukuma".

Pilsētas slimnīcas finansiālais stāvoklis ir "kritiens dziļā akā", paziņojumā pašvaldības mājaslapā pauž Jelgavas domes Sociālo lietu un veselības aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Kaspars Vaivods (JV).

Demogrāfijas politika bez veselības aizsardzības politikas ir tikai skaists, bet tukšs solījums, jo nevar būvēt nākotni uz novājinātas sabiedrības pamata, šodien sarunā ar Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes locekļiem sacījis veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

“2000. gados, kad strādāju par psihologu ilgtermiņa aprūpes un primārās veselības aprūpes pakalpojumu jomā, daudzi no pacientiem, kurus apmeklēju, dzīvoja ar hroniskām vai sarežģītām slimībām. Šīs situācijas prasīja, lai pacienti uzticētos aprūpes sniedzējiem, konsekventi ievērotu ārstēšanu un bieži vien saņemtu aprūpi ilgākā laika periodā,” stāsta Diana Peresa-Arešaderra, psiholoģijas asociētā profesore, ESCP Biznesa skolā.

Finansējuma trūkums veselības nozarē ir aktuāla problēma jau sen. Pēc Finanšu ministrijas prognozēm par vidējās algas pieaugumu valstī, arī veselības nozare nu prasa celt atalgojumu mediķiem. Prasība - par 15% palielināt algas ārstniecības personām un par 140 eiro atbalsta personālam. Iemesli tam ir dažādi. Pirmkārt, atalgojuma konkurētspējas noturēšana, bet, otrkārt, darbaspēka trūkums veselības nozarē, vēsta 360TV Ziņas.

Valsts saglabās līdzdalību Nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari", otrdien nolēma valdība.

Latvija ir gatava dalīties veselības aprūpes sistēmas pieredzē, lai atbalstītu Moldovas integrāciju Eiropas Savienībā (ES), sevišķi jautājumos par veselības aprūpes standartu ieviešanu un tiesību aktu saskaņošanu ar ES normām, šodien, tiekoties ar Moldovas vēstnieci Latvijā Mihaelu Mokanu, paudis Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Valsts kompensējamās zāles pagājušajā gadā aptiekās un dienas stacionāros nodrošinātas 296 016 778 eiro apmērā, kas ir par 13,7% vairāk nekā 2023.gadā, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) publiskais pārskats par 2024.gadu.

“Šeit nav runas par to, ka kaut kam kaut ko liegs, jo tie ir Latvijas pilsoņi un viņiem ir Satversmē noteiktās tiesības. Bet runa ir par to, lai viņu EVAK vai citas valsts apdrošināšanu maksā mums, lai mēs pēc tam varam dot rēķinu Francijai, Vācijai, Īrijai vai Zviedrijai,“ tā uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai viņš ir gatavs nepopulāram lēmumam, proti, pārskatīt visu Latvijas pilsoņu pieejamību veselības aprūpei, ciklā “Nra.lv sarunas” sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri.