Dokuments sola "finansējuma palielināšanu”, bet nepiešķir neko: valdība noraida Saeimas aicinājumu

Rīt, 8. septembrī, Ministru kabinets plāno apstiprināt Saeimai adresētu vēstuli ar nosaukumu "Par veselības aprūpes finansējuma palielināšanu”. Neraugoties uz nosaukumu, dokuments neparedz palielināt finansējumu ne par vienu eiro. Tas uzskaita, ka nozarei 2027. gadā papildus nepieciešami 663 miljoni, taču nekur neapņemas tos piešķirt — un tādējādi faktiski noraida Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas aicinājumu noteikt veselības aprūpi par 2027. gada budžeta prioritāti, vēsta Artūrs Bērziņš, Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs.

Saeimas apakškomisija 11. jūnijā aicināja valdību, gatavojot 2027. gada budžetu, noteikt veselību par vienu no prioritātēm un paredzēt papildu finansējumu atbilstoši valdības deklarācijas apņemšanām. Atbildē Ministru kabinets atzīst, ka finansējums ir "nepietiekams un viens no zemākajiem starp Eiropas Savienības valstīm”, un uzskaita 663 miljonu vajadzību desmit jomās — onkoloģijas, mātes un bērna un sirds un asinsvadu aprūpei, medikamentu pieejamībai, rindu mazināšanai un ārstniecības personu atalgojumam. Taču vienīgā apņemšanās, ko dokuments satur, ir "turpināt strādāt pie esošo resursu efektīvākas izmantošanas un papildu finanšu resursu piesaistes atbilstoši finansiālām iespējām”.

Uzskaitīt vajadzību nav tas pats, kas to finansēt. Nevienā dokumenta vietā nav pateikts, ka šī nauda 2027. gada budžetā tiks piešķirta. Formulējums "atbilstoši finansiālām iespējām” praksē nozīmē, ka jauna finansējuma nav, bet vajadzība tiek atlikta. Pat reģionālajām slimnīcām minētie līdzekļi nav jauns finansējums — tie meklējami, samazinot citus publiskā sektora izdevumus. Tā uz Saeimas aicinājumu noteikt veselību par prioritāti valdība atbild, to faktiski ignorējot.

Sekas valdība ir aprakstījusi pati. Vēstulē tā atzīst, ka bez papildu finansējuma pieaugs to pacientu skaits, kuri aprūpi būs spiesti apmaksāt no saviem līdzekļiem vai no tās atteikties. Latvijā pacientu tiešie maksājumi jau šobrīd ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā, publiskā finansējuma daļa — zemākā ES, bet novēršamā mirstība — augstākā ES.

Latvijas Slimnīcu biedrība uzsver, ka veselības aprūpe ir ieguldījums tautsaimniecībā, nevis izdevumu postenis. Vairāk nekā 60% no samaksas par veselības aprūpes pakalpojumu veido darba samaksa, kas paliek Latvijas ekonomikā kā personāla algas un caur nodokļiem atgriežas valsts budžetā, arī reģionos. Turīgākas valstis veselībai novirza vairāk publiskā finansējuma tieši tāpēc, ka tas darbojas kā ekonomikas izaugsmes dzinējs — nevis tāpēc, ka iedzīvotāji nespētu maksāt paši. Savlaicīga valsts apmaksāta aprūpe notur cilvēkus darbspējīgus un ārstē slimības agrīnā, lētākā stadijā; nefinansēšana nav ietaupījums, bet atlikts un pieaudzis rēķins.

Turklāt valdība pati deklarējusi mērķi no 2027. gada veselībai novirzīt vismaz 12% no valdības izdevumiem. Dažas nedēļas pirms Saeimas vēlēšanām rītdienas lēmums šo solījumu nostāda pretī budžeta realitātei — dokumentā, kas sola "palielināšanu”, nav neviena jauna eiro.

"Dokumentu sauc par finansējuma palielināšanu, bet tas nepalielina neko. Valdība atzīst, ka trūkst 663 miljonu, uzskaita, kur tie vajadzīgi, un tad atbild Saeimai, ka strādās "atbilstoši finansiālām iespējām” — kas nozīmē neko. Uz aicinājumu noteikt veselību par prioritāti valdība atbild, to noraidot. Veselības nauda nav tēriņš, ko atlikt, bet ieguldījums, kas atmaksājas, un priekšvēlēšanu laikā vēlētājam ir tiesības zināt, kāpēc 2027. gada budžetā tā nav paredzēta,” saka Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš.

Latvijas Slimnīcu biedrība aicina Saeimu un valdību 2027. gada budžetā paredzēt reālu, skaitļos izteiktu papildu finansējumu veselības aprūpei, sākot ar pakalpojumu pieejamību reģionos un ārstniecības personu atalgojumu, nevis aprobežoties ar norādi uz "finansiālām iespējām”.