Alūksnes slimnīcas ieņēmumi nesedz izdevumus
Alūksnes slimnīcas ieņēmumi nesedz izdevumus, novada domes Finanšu komitejā informēja Alūksnes slimnīcas vadītāja Anita Žukova.
Kā liecina informācija pašvaldības mājaslapā, 2026. gada sākumā Alūksnes slimnīcas saņemto valsts līdzekļu apjoms sarucis par 220 322 eiro jeb aptuveni 11%, salīdzinājumā ar 2025. gadu.
Samazinājums veidojies tādēļ, ka par katru stacionēto pacientu slimnīcai tika piešķirts par 95 eiro mazāks finansējums. Šādas izmaiņas skārušas ne tikai Alūksnes slimnīcu, bet arī citas reģionālās slimnīcas.
Kopējais 2026. gadam plānotais finansējums ir 4 985 850 eiro, kas ir gandrīz par 300 000 eiro mazāk nekā iepriekšējā gadā. Līdz ar to līdz 1. septembrim slimnīcas ieņēmumi nesedza izdevumus. Kopējā starpība veidoja aptuveni 109 000 eiro.
Saskaņā ar izmaiņām Neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļas finansēšanā, nākamgad šīs nodaļas finansējumu plānots samazināt par 376 839 eiro jeb 17%, salīdzinot ar 2026. gadu.
Vienlaikus 188 189 eiro paredzēts pārdalīt no stacionārās sadaļas uz ambulatoro pakalpojumu sadaļu. Slimnīca norāda, ka ambulatoro pakalpojumu attīstībai nepieciešami papildu speciālisti.
Kā informē pašvaldībā, Alūksnes slimnīca sarunās ar Veselības ministriju aktualizējusi vairākus būtiskus jautājumus, kas saistīti ar slimnīcas turpmāko darbu un pakalpojumu pieejamību Alūksnes novada iedzīvotājiem.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir iespēja 2026. gadā pilnā apmērā kompensēt stacionāro pakalpojumu finansējuma iztrūkumu.
Tāpat slimnīca aicina 2027. gadā palielināt stacionāra finansējumu par pacienta ārstēšanu, lai finansējums atbilstu faktiskajām ārstēšanas izmaksām.
Vēl viens būtisks jautājums ir datortomogrāfa iegāde, lai neatliekamās palīdzības izmeklējumi Alūksnes slimnīcā būtu pieejami 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā.
Kā norāda Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers (JV), valsts budžeta līdzekļu taupīšana nedrīkst notikt uz iedzīvotāju veselības aprūpes rēķina. Alūksnes slimnīcai ir ierobežotas iespējas kompensēt valsts finansējuma samazinājumu ar maksas pakalpojumiem, tādēļ ir svarīgi panākt risinājumu, kas ļauj saglabāt iedzīvotājiem nepieciešamo veselības aprūpi.
