Virzība valsts stratēģisko mērķu sasniegšanā kopumā ir pozitīva, bet vienlaikus jāpanāk mērķtiecīgāka politika nabadzības un nevienlīdzības mazināšanā, kā arī banku kreditēšanā un investīciju piesaistē, liecina Valsts kancelejas (VK) Pārresoru koordinācijas departamenta apkopotie dati par Nacionālā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP 2027) mērķu sasniegšanas progresu līdz 2022.gadam.
Valdība otrdien uzdeva Valsts kancelejai sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) un Veselības ministriju (VM) mēneša laikā izvērtēt nepieciešamību grozīt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu vai arī to atcelt.
Valdības ministri šoruden pieņēma divus izšķirīgus lēmumus pandēmijas apkarošanā. Pirmajā viņi nolēma lokdaunu neieviest, neskatoties uz speciālistu aicinājumiem. Raidījums "Nekā personīga" par šīs sēdes saturu stāstīja pirms mēneša.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdevis Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājam Pēterim Vilkam un Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim sagatavot PKC pievienošanu VK ar 2023.gada 1.janvāri, informēja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Saeima vakar, 22. novembrī, noraidīja virkni "Republikas" Saeimas deputātu priekšlikumus, kas paredzēja no Valsts prezidenta kancelejai atvēlētajiem līdzekļiem pārdalīt 1 093 076 eiro valsts kompensējamo medikamentu apmaksai.
Valsts kancelejā no iestādē kopumā 116 strādājošajiem darbiniekiem par vakcinācijas pret Covid-19 laicīgu nesākšanu atstādināts viens darbinieks, pavēstīja Valsts kancelejā.
Daļas sabiedrības nenoturība pret dezinformāciju par Covid-19 ir saistīta ar zemo izglītības līmeni, ilglaicīgo neuzticēšanos valsts pārvaldei un sociālo tīklu algoritmiem, kas šos cilvēkus apgādā ar viņu pārliecībai atbilstošiem vēstījumiem, šādu viedokli šodien Saeimas parlamentārās izmeklēšanas par valdības rīcību Covid-19 pandēmijā komisijas sēdē pauda Valsts kancelejas (VK) par komunikāciju atbildīgā pārstāve Nora Biteniece.
Bijusī Valsts kancelejas direktore, tagad “Latvijas Gāzes” valdes locekle pauž skarbu viedokli par pašreizējo situāciju valsts pārvaldē. “Tādu tiesisko nihilismu, kāds visos varas līmeņos valda patlaban- neatceros,” ierakstā “Facebook” pauž E. Dreimane.
Valsts kancelejai saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 5. maija sēdē doto uzdevumu mēneša laikā bija jāizvērtē Svena Henkuzena iecelšanas Zāļu valsts aģentūras direktora amatā tiesiskums un par izvērtējuma rezultātiem jāinformē Ministru kabinets. Valsts kanceleja ir sagatavojusi izvērtējumu un rīt ar to iepazīstinās valdību.
Ja kāds ir aizmirsis (vai vispār nezina) padomju laiku atrakstīšanās klasiku, tad piedāvāsim Ministru kabineta preses sekretāra Reiņa Grāvīša atbildi uz virkni jautājumu, kas tika iesūtīti Valsts kancelejai (VK) pērnā gada 28. decembrī. Nu – 5. janvārī – beidzot sagaidījām atbildi. Varētu to visu publicēt bez komentāriem – un jau būtu smieklīgi. Ja vien nebūtu bēdīgi.
Valsts kanceleja izsludinājusi iepirkumu, kura ietvaros plānots pasūtīt deviņus galdus, oratora pulti un galasienas apdares paneļu komplektu valdības mājas sanāksmju telpai, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja vietnē publicētais sludinājums. Kopējā iepirkuma summa 41 999 eiro, kas nozīmē, ka tas kvalificējas kā mazais iepirkums.
Valsts kanceleja beidzot ir izsludinājusi atklātu konkursu uz Nacionālā veselības dienesta direktora amatu. Jau vairākus mēnešus dienests, kurš atbild par valsts naudas izlietojumu veselības nozarē un citiem svarīgiem jautājumiem, strādā bez direktora.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajā un Ministru kabinetā iesniegtajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu trūkst pietiekamas juridiskās argumentācijas, šāda nostāja pausta Valsts kancelejas Juridiskā departamenta atzinumā par likumprojektu.
Valsts prezidenta kancelejas nākamā gada budžets plānots 5,67 miljonu eiro apmērā, tostarp finansējums paredzēts trīs jaunām darba vietām, atalgojuma un komandējumu skaita pieaugumam, jaunu sistēmu iegādei, jauniem gleznojumiem Rīgas pilī un citiem mērķiem.
Valsts kanceleja izstrādājusi valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojektu, kurā rosināts paredzēt atlaišanas pabalstu Valsts prezidenta kancelejas vadītājam un Saeimas apstiprinātai amatpersonai.
Valsts kancelejas izstrādātajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojektā rosināts noteikt, ka valsts un pašvaldības institūcija var rīkot kolektīvos pasākumus, tos daļēji finansējot no atalgojuma budžeta.
Ierēdniecības samazināšana Latvijā pamatā notiek, aizejošo darbinieku vietā nepieņemot jaunus, nevis atlaižot cilvēkus, intervijā LTV "Rīta panorāmai" stāstīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.