Valsts kancelejas vadītāja amata kandidāts vēlas panākt efektīvāku darbu sabiedrības labā

© Dmitrijs Suļžics / F64

Valsts kancelejas (VK) vadītāja amata kandidāta Raivja Kronberga prioritāte būs panākt, lai valsts pārvalde efektīvāk strādātu sabiedrības jeb pakalpojuma saņēmēja labā.

Pašreizējais Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Kronbergs aģentūrai LETA teica, ka pēc sarunas ar premjeri Eviku Siliņu (JV) piekritis kandidēt uz VK vadītāja amatu, jo atzīst, ka VK ātri nepieciešams atrast jaunu vadītāju. Tāpat Kronbergam un premjerei sarīkot redzējums par VK prioritātēm.

Kronbergs atzina, ka, sākot darbu valsts pārvaldē, viņš vienmēr vēlējies būt elastīgs demokrāts ar kompromisa pieeju un vienmēr aicinājis izprasts, kāpēc valsts pārvalde netiek pietiekami cienīta.

Minētais nozīmē, ka nepieciešamas ieklausīties sabiedrības domās, lai saprastu, kādam mērķim publiskais sektors kalpo, norādīja Kronbergs un atgādināja, ka publiskais sektors sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, tostarp biznesa sektoram.

Kronbergam esot paveicies, ka viņš ieņēmis ZM valsts sekretāra amatu, jo šis plašais resors licis sajust, ka jebkurš lēmums iespaido visu ķēdes posmu līdz konkrētai darbavietai un procesam valstī.

Kronberga prioritātes būs panākt, lai valsts pārvalde strādā efektīvāk, plašāk izmanto digitālos procesus un sniedz pakalpojumus atbilstošā kvalitātē.

Kronbergs gan nenoliedza, ka VK reputācija pēdējā laikā ir grauta, tāpēc tās darbinieki ir "jāpieceļ kājās un jāuzmundrina."

Amatpersona nenoliedza, ka jauns izaicinājums būs Krīzes vadības centra darbība, kas risinās civilās aizsardzības jautājumus. Bieži vien valsts pārvaldei tiek pārmesta sadrumstalotība, bet ar centra darbību VK būšot doti "lielāki muskuļi".

Plašāku ieskaitu par pirmajiem darbiem Kronbergs solīja sniegt pēc apstiprināšanas amatā.

Kronbergs arī plānojot pabeigt uzsāktos darbus ZM, tāpēc viņš jaunos pienākumus varētu uzņemties ne ātrāk kā augusta vidū.

Amatpersona arī atklāja, ka jau 2017.gadā toreizējais premjers Māris Kučinskis viņu uzrunājis ieņemt VK direktora amatu, taču viņš toreiz atteicies, jo viņam bija idejas un plāni darboties tieslietu jomā.

Svarīgākais