Kronbergs gatavs lauzt "nelāgo tradīciju" Valsts kancelejā

© Ģirts Ozoliņš/MN

Nespēja ministriem vai jaunām valdībām sastrādāties ar līdzšinējiem ierēdņiem būtu jārisina ar rotācijām, pārliecināts jaunais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš šajā amatā stāsies 12. augustā.

Kronbergs intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda cerību lauzt "nelāgo tradīciju", kādā darbu pametuši pēdējie divi Valsts kancelejas direktori. "Ja tiešām nevar sastrādāties, tad ir jāšķiras, nevajag vienam ar otru cīnīties," pauda Kronbergs.

Viņaprāt, Civildienesta likumā būtu jānostiprina, ka, piemēram, nākot jauniem ministriem vai mainoties valdībām, tiek "izdomāts rotācijas ceļš", ja nevar sastrādāties.

"Tas ir pilnīgi pieņemams. Jo vairāk ierēdniecība rotēs, jo tā iegūs lielāku ekspertīzi," teica Kronbergs, uzsverot, ka tas ir ļoti izplatīti Eiropas Savienības institūcijās un par to nevajag apvainoties.

Vienlaikus būtu jāsaprot, kur šiem ierēdņiem, kuros ir ieguldīts, palikt. "Neder valsts pārvaldē, domāju, ka privātais sektors paņems atvērtām rokām, jo darbinieku trūkst," pauda Kronbergs.

Viņš teica, ka ar iepriekšējo Valsts kancelejas vadītāju Jāni Citskovski pēdējā laikā nav runājis, bet viņš mēģināšot atjaunot komunikāciju.

Viņaprāt, šī koalīcija ir noteikusi ļoti ambiciozus mērķus valdības rīcības plānā - ar ļoti drastiskiem termiņiem un daudziem uzdevumiem jau šogad.

Kronbergs sola strādāt pie tā, lai valdības sēdēs nebūtu jārisina sociālo partneru un ministriju domstarpības par kādiem dokumentiem, bet tie Ministru kabineta darba kārtībā nonāktu pēc iespējas sagatavoti.

Kā vēstīts, valdība otrdien Valsts kancelejas direktora amatā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru Raivi Kronbergu. Plānots, ka Kronbergs darbu Valsts kancelejas direktora amatā sāks 12. augustā.

LETA jau rakstīja, ka aprīļa sākumā, reaģējot uz Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju par kriminālprocesa sākšanu, lai vērtētu bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo avioreisu izmantošanas tiesiskumu, premjere uzdeva izveidot dienesta pārbaudes komisiju, kuras uzdevums bija dienesta pārbaudē noskaidrot iesniegumā norādīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu izdarīšanas apstākļus un izvērtēt amatpersonu rīcību.

Paralēli - maija sākumā - premjere jau izdeva rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret līdzšinējo Valsts kancelejas vadītāju Citskovski. Šāds lēmums tika pieņemts, "pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem".

Pēc Siliņas ierosinātās disciplinārlietas valdība 9. jūlijā nolēma amatā pazemināt Citskovski, viņam piedāvājot vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu, bet viņš no šī piedāvājuma atteicās un atstāja darbu Valsts kancelejā.

Vienlaikus Citskovskis iepriekš paziņoja, ka vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs saistībā ar mēģinājumiem viņu ietekmēt.