Valdības veidošana

Gadījumā, ja izdosies panākt vienošanos par Alda Gobzema (KPV LV) vadītas valdības izveidi, politiķis varētu lūgt atlikt Saeimas balsojumu par valdības apstiprināšanu līdz brīdim, kad būs pieņemts lēmums par viņa pielaidi valsts noslēpumam, pēc šodien notikušajām valdības veidošanas sarunām žurnālistiem sacīja Gobzems.

Sarunās par Ministru prezidenta amata kandidāta Alda Gobzema (KPV LV) valdības veidošanu partijas šodien turpinās spriest par veicamajiem darbiem.

Alda Gobzema vadītās valdības veidošanas sarunas trešā diena nav noritējusi gluži pēc iepriekš apstiprinātā 10 soļu darba plāna, taču premjerministra amata pārstāvētā partija KPV LV nākusi klajā ar konkrētu priekšlikumu, kā mainīt pielaides valsts noslēpumam piešķiršanas kārtību, un paziņojusi, ka no Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka Jāņa Maizīša vēlēsies saņemt paskaidrojumus par viņa pausto intervijā Neatkarīgajai.

Potenciālajiem valdības partneriem ir domstarpības vairākos būtiskos jautājumos, piemēram, par "KPV LV" ierosinājumu automātiski piešķirt visiem deputātiem pielaides valsts noslēpumam un par slēgtām valdības sēdēm.

Sešas tā dēvētās labēji centriskās partijas, kas piedalās sarunās par valdības veidošanu, lūgs audienci pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, lai rastu risinājumu situācijai, kad Ministru prezidenta kandidātam Aldim Gobzemam (KPV LV) nav pielaides valsts noslēpumam, bet tās piešķiršana varētu prasīt laiku.

«Tu domā par ātru, mans draugs, augs lēnāk mans bērns, kad augs [..],» ar šiem Imanta Ziedoņa vārdiem Valsts prezidenta virzītais premjerministra amata kandidāts Aldis Gobzems varētu aizstāt savu aicinājumu, nesteidzināt viņu valdības veidošanas procesā. Tas patiešām solās būt lēnīgs, taču ne pārlieku garlaicīgs. Jau pirmā partiju tikšanās noslēgusies ar zināmu A. Gobzema uzvaru – viņš pie viena sarunu galda spējis noturēt Zaļo un zemnieku savienību un Jauno konservatīvo partiju.

Uz valdības veidošanas sarunām uzaicināto tā dēvēto labēji centrisko partiju pārstāvji šodien apsprieduši tikai organizatoriskus jautājumus, tomēr politiskie spēki pauž gatavību piedalīties arī tālākās diskusijās par Ministru kabineta veidošanu.

Diskutējot par topošās valdības darbiem, "KPV LV" potenciālajiem partneriem piedāvā balstīties uz "KPV LV" iepriekš izstrādāto deklarācijas projektu.

Neraugoties uz Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka Jāņa Maizīša brīdinājumu par risku, ka premjerministram var nebūt tiesības iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu uzticējis Aldim Gobzemam. Arī viņam šim uzdevumam dotas tikai divas nedēļas, kurās būs jāmēģina samierināt Jauno konservatīvo partiju un Zaļo un zemnieku savienību.

Politiskie spēki pagaidām nesteidz solīt atbalstu premjera amata kandidāta Alda Gobzema (KPV LV) veidotai valdībai.

Jāsāk domāt, ka 13. Saeima vēlas pati sevi izsludināt par nespējnieci. Jo neviena no tās potenciālās koalīcijas partijām neizrāda ne mazāko gribu pakāpties pāri savai galvai. Proti – valsts (ne savās) interesēs nonākt no partijiska līdz valstiskam izpildvaras apsvēršanas līmenim. Subjektīvi es domāju, ka arī Jāņa Bordāna valdība varēja notikt, ja vien – gan no JKP, gan no tās potenciālo partneru puses būtu tikušas perfekti definētas to visu valstiskās (!) ambīcijas. Un tad varētu sākties valsts mērogam atbilstoša kopīgas stratēģijas veidošana. Bet – tā vietā katra partija vilka no savām rokassomiņām laukā kaut kādas garšīgas priekšvēlēšanu drupačas, kuras, izrādās, pat valsts budžets nespēj panest. Kas tas ir? Manā uztverē tā ir klaja politiskā analfabētisma demonstrācija. Tā jau ir galēja tā dēvēto tautas pārstāvju izlaidība attieksmē pret tiem, kurus viņi teicas pārstāvam.

Pirmajā dienā pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa aicinājuma partijām piedāvāt premjera kandidātu ar vairākuma atbalstu Saeimā pārstāvētie politiskie spēki vēl nesteidzās uzņemties iniciatīvu oficiālu sarunu aizsākšanā.

Jaunās partijas vēl nav izsmēlušas iespējas vadīt topošo valdību, uzskata "Jaunās Vienotības" politiķis Arvils Ašeradens (V).

Valsts prezidents valdības veidošanas procesā solījis būt ļoti aktīvs, pēc tikšanās ar valsts vadītāju žurnālistiem atzina Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Lai arī pagaidām partijas nespēja piedāvāt Valsts prezidentam Raimondam Vējonim premjera amata kandidātu ar vairākuma atbalstu, partijas joprojām pārliecinātas par iespēju vienoties par valdību.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc konsultācijām ar Saeimā pārstāvētajām partijām vēl nenominēja premjera amata kandidātu un deva partijām laiku līdz 26.novembrim, lai vienotos par iespējamo nākamo koalīciju.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis oficiāli atsaucis Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna nomināciju premjera amatam, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Valsts prezidents Raimonds Vējonis oficiāli atsaucis savu rīkojumu, ar kuru viņš premjerministra amatam nominēja Jauno konservatīvo partiju pārstāvošo Jāni Bordānu, un vienlaikus devis partijām laiku apdomāties, lai uzreiz pēc svētkiem tās jau atkal sauktu pie sevis. Prezidents gan ir apskaužamā situācijā, jo no diviem atlikušajiem kandidātiem tikai vienam jau tagad ir vērā ņemams atbalsts Saeimā.

Uz fiskālā sēkļa strandējušo Jāņa Bordāna valdības modeli nevienam tā arī necenšoties glābt, Jaunā konservatīvā partija zaudējusi izredzes vadīt Ministru kabinetu. Savukārt starp konservatīvajiem liktenīgajiem negaisa mākoņiem izspraucies gaismas stariņš uzsmaidījis Zaļo un zemnieku savienībai, par kuras atgriešanos valdības veidošanas sarunās jau atkal nevairās runāt trīs sevi par latviskiem dēvējošie politiskie spēki.

Ja Valsts prezidents premjera amatam nominēs partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) biedru Arti Pabriku, "KPV LV" tādā valdībā neies, un tai šajā pozīcijā pievienosies arī Jaunā konservatīvā partija (JKP), izriet no politiķu trešdien paustā Latvijas Televīzijas raidījumā "Tieša runa".