Valdības veidošana

Diskutējot par topošās valdības darbiem, "KPV LV" potenciālajiem partneriem piedāvā balstīties uz "KPV LV" iepriekš izstrādāto deklarācijas projektu.

Neraugoties uz Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka Jāņa Maizīša brīdinājumu par risku, ka premjerministram var nebūt tiesības iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu uzticējis Aldim Gobzemam. Arī viņam šim uzdevumam dotas tikai divas nedēļas, kurās būs jāmēģina samierināt Jauno konservatīvo partiju un Zaļo un zemnieku savienību.

Politiskie spēki pagaidām nesteidz solīt atbalstu premjera amata kandidāta Alda Gobzema (KPV LV) veidotai valdībai.

Jāsāk domāt, ka 13. Saeima vēlas pati sevi izsludināt par nespējnieci. Jo neviena no tās potenciālās koalīcijas partijām neizrāda ne mazāko gribu pakāpties pāri savai galvai. Proti – valsts (ne savās) interesēs nonākt no partijiska līdz valstiskam izpildvaras apsvēršanas līmenim. Subjektīvi es domāju, ka arī Jāņa Bordāna valdība varēja notikt, ja vien – gan no JKP, gan no tās potenciālo partneru puses būtu tikušas perfekti definētas to visu valstiskās (!) ambīcijas. Un tad varētu sākties valsts mērogam atbilstoša kopīgas stratēģijas veidošana. Bet – tā vietā katra partija vilka no savām rokassomiņām laukā kaut kādas garšīgas priekšvēlēšanu drupačas, kuras, izrādās, pat valsts budžets nespēj panest. Kas tas ir? Manā uztverē tā ir klaja politiskā analfabētisma demonstrācija. Tā jau ir galēja tā dēvēto tautas pārstāvju izlaidība attieksmē pret tiem, kurus viņi teicas pārstāvam.

Pirmajā dienā pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa aicinājuma partijām piedāvāt premjera kandidātu ar vairākuma atbalstu Saeimā pārstāvētie politiskie spēki vēl nesteidzās uzņemties iniciatīvu oficiālu sarunu aizsākšanā.

Jaunās partijas vēl nav izsmēlušas iespējas vadīt topošo valdību, uzskata "Jaunās Vienotības" politiķis Arvils Ašeradens (V).

Valsts prezidents valdības veidošanas procesā solījis būt ļoti aktīvs, pēc tikšanās ar valsts vadītāju žurnālistiem atzina Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Lai arī pagaidām partijas nespēja piedāvāt Valsts prezidentam Raimondam Vējonim premjera amata kandidātu ar vairākuma atbalstu, partijas joprojām pārliecinātas par iespēju vienoties par valdību.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc konsultācijām ar Saeimā pārstāvētajām partijām vēl nenominēja premjera amata kandidātu un deva partijām laiku līdz 26.novembrim, lai vienotos par iespējamo nākamo koalīciju.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis oficiāli atsaucis Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna nomināciju premjera amatam, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Valsts prezidents Raimonds Vējonis oficiāli atsaucis savu rīkojumu, ar kuru viņš premjerministra amatam nominēja Jauno konservatīvo partiju pārstāvošo Jāni Bordānu, un vienlaikus devis partijām laiku apdomāties, lai uzreiz pēc svētkiem tās jau atkal sauktu pie sevis. Prezidents gan ir apskaužamā situācijā, jo no diviem atlikušajiem kandidātiem tikai vienam jau tagad ir vērā ņemams atbalsts Saeimā.

Uz fiskālā sēkļa strandējušo Jāņa Bordāna valdības modeli nevienam tā arī necenšoties glābt, Jaunā konservatīvā partija zaudējusi izredzes vadīt Ministru kabinetu. Savukārt starp konservatīvajiem liktenīgajiem negaisa mākoņiem izspraucies gaismas stariņš uzsmaidījis Zaļo un zemnieku savienībai, par kuras atgriešanos valdības veidošanas sarunās jau atkal nevairās runāt trīs sevi par latviskiem dēvējošie politiskie spēki.

Ja Valsts prezidents premjera amatam nominēs partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) biedru Arti Pabriku, "KPV LV" tādā valdībā neies, un tai šajā pozīcijā pievienosies arī Jaunā konservatīvā partija (JKP), izriet no politiķu trešdien paustā Latvijas Televīzijas raidījumā "Tieša runa".

Tā kā Jānim Bordānam (JKP) nav izdevies panākt potenciālo partneru atbalstu, Valsts prezidentam Raimondam Vējonim būs jānominē jauns premjera amata kandidāts, un neoficiāli politiķi pieļauj dažādas kandidatūras un scenārijus.

Partiju apvienība "Jaunā Vienotība" (JV) aizvien uzskata, ka valdības veidošana būtu jāuzņemas kādam no tā saucamajiem jaunajiem politiskajiem spēkiem, trešdien pēc JV valdes un 13.Saeimas frakcijas deputātu sanāksmes sacīja JV politiķis Edgars Rinkēvičs.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks Jāņa Bordāna (JKP) nomināciju premjera amatam un sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc svētkiem,informēja Valsts Prezidenta kancelejā.

Amatu sadalījumā valdībā varētu ievērot proporcionalitātes principu, uzskata nominētais premjera amata kandidāts Jānis Bordāns (JKP).

Starp jaunās valdības prioritātēm būs arī pārmaiņas veselības nozarē un finanšu stabilitāte, šodien preses konferencē sacīja nominētais premjera amata kandidāts, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns.

«Neesam karstasinīgi, mēs protam savaldīt emocijas,» noteica Artis Pabriks (Attīstībai/PAR), iztaujāts pēc tam, ka Valsts prezidents par iespējamo valdības vadītāju nominēja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadoni Jāni Bordānu. Savukārt, parādot savu ierasto bezprincipialitāti, KPV LV bļaustīklas jau paspēja deklarēt, ka neatbalstītu Arta Pabrika valdību (kaut gan pirms tam politiski bučājās uz nebēdu), ja viņš tiktu nominēts premjera amatam. Pabriks piebilda, ka, būdami «enerģijas pārpilni, mūsējie par to var kaut ko arī pateikt». Bet gan jau nepateiks, jo – lai arī cik stipri cits citam riebtos šo trīs partiju bāleliņi un drostaliņas, valdībā ietapt gribas visiem, lai tur vai piķis un zēvele.

Lēnīgā jaunās valdības veidošana radījusi kopš neatkarības atgūšanas nebijušu precedentu – jaunā Saeima, aizbildinoties ar joprojām miglainajām koalīcijas aprisēm, pilnvērtīgu darbu nesāks līdz 20. novembrim. Tiesa, Jaunā konservatīvā partija aktīvi uzsākusi konsultācijas ar potenciālajiem partneriem un dažos jautājumos jau jūtams, ka tā, lai valdība gūtu atbalstu, gatava atkāpties no dažām savām sākotnējām iecerēm.