VALDĪBAS VEIDOŠANA: Potenciālajiem partneriem domstarpības vairākos būtiskos jautājumos
Potenciālajiem valdības partneriem ir domstarpības vairākos būtiskos jautājumos, piemēram, par "KPV LV" ierosinājumu automātiski piešķirt visiem deputātiem pielaides valsts noslēpumam un par slēgtām valdības sēdēm.
Premjera amatam nominētais politiķis Aldis Gobzems (KPV LV) pēc tikšanās ar partijām žurnālistiem uzsvēra, ka politiķiem nebija iecerēts šodien vienoties par šiem jautājumiem, jo politiskie spēki tos vēl pārrunās savās frakcijās.
Politiķis teica, ka šajā parlamenta sasaukumā vairāk nekā puse ir jauni deputāti, pret kuriem visiem esot iespējams izmantot šāda veida argumentāciju, kā pret Gobzemu, proti, ka viņam nevar uzticēt amatu, jo nav skaidrības par pielaides valsts noslēpumam iegūšanas iespējām. Līdz ar to jautājums par pielaidēm ir saistīts ar demokrātijas potenciālu apdraudējumu, ir pārliecināts politiķis.
Gobzems mudināja nesatraukties par ieceri rīkot slēgtās valdības sēdes, jo žurnālistiem tikšot skaidroti pieņemtie lēmumi.
Tikmēr potenciālie sadarbības partneri bija diezgan kritiski par šiem ierosinājumiem. Apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc tikšanās pauda, ka partija "absolūti neizskata iespēju ieviest sistēmu", lai visiem Saeimas deputātiem automātiski tiktu piešķirta pielaide valsts noslēpumam. VL-TB/LNNK uzticas Latvijas drošības iestādēm, akcentēja Dzintars, piebilstot, ka partija augsti vērtē demokrātiju, bet tas jāsabalansē ar drošības interesēm.
VL-TB/LNNK arī neatbalsta ieceri par slēgtām valdības sēdēm. Tomēr, ja tas būtu pēdējais jautājums, kas traucētu vienoties par stabilas, rīcībspējīgas valdības izveidi, VL-TB/LNNK varētu apspriest kompromisus šajā jautājumā, norādīja partijas līderis.
"Jaunās Vienotības" (JV) politiķis Edgars Rinkēvičs arī bija skeptisks par "KPV LV" ierosinājumiem. Rinkēvičs sacīja, ka JV iebilst pret slēgtām valdības sēdēm, kā arī ir kategoriski pret reformu pielaižu piešķiršanā. Pašreizējā sistēma paredz līdzsvarotu pieeju gan no demokrātijas, gan no valsts drošības interešu puses, uzskata partija. Politiķis vērsa uzmanību, ka šajā gadījumā ir runa gan par pielaidi valsts noslēpumam, gan par pielaidi NATO un Eiropas Savienības noslēpumiem. Šī otrā joma Rinkēviču satrauc vairāk, ņemot vērā politiķa pieredzi ar šiem jautājumiem darbā Ārlietu un Aizsardzības ministrijā.
Rinkēvičs pauda gandarījumu, ka ir noņemts "KPV LV" rosinātais jautājums par konfidencialitātes līguma slēgšanu par sarunām un ka šāds līgums netiks slēgts. Reizē tiks ievērots princips, ka politiskie spēki turpinās publiski paust par savu redzējumu, bet neatklāj citu partiju pausto skatījumu, skaidroja politiķis.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis Edgars Tavars nebija tik kategorisks. Viņš pauda, ka ZZS "neliks šķēršļus" jautājumā par slēgtām valdības sēdēm, ja lēmumi tiks skaidroti sabiedrībai. Savukārt jautājums par pielaidēm vēl ir jāizdiskutē, norādīja Tavars. Viņš norādīja, ka ZZS gaida jau ieplānotās sarunas, kad valdības veidošanā paredzēts runāt par reģionālo reformu, sociālekonomisko aktivitātes veicināšanu Latvijas attālākajās vietās un citiem prioritāšu jautājumiem. Līdzšinējās sarunas ZZS vērtē atzinīgi, pauda Tavars.
"Attīstībai/Par!" (AP) līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce arī pauda iebildumus pret slēgtām valdības sēdēm un pielaižu sistēmas reformu. Viņš norādīja, ka situācija, kad jauniem politiķiem uzreiz nav pielaides, parasti tiek atrisināta īsā termiņā. Politiķis arī pauda, ka AP šeit neredz demokrātijas problēmu, jo demokrātijas pamatā ir arī likuma vara, kuru veido arī valsts noslēpuma aizsardzība. Pūce norādīja, ka, piemēram, nedrīkst pieļaut tik dramatisku situāciju, ka neuzticēšanās dēļ Latvija no saviem starptautiskajiem partneriem nesaņemtu informāciju par iespējamu valsts apdraudējumu. Turpmākajās sarunās "Attīstībai/Par!" piedalīsies un sagaida diskusijas par iecerētajiem darbiem.
Arī AP vēlētos pēc iespējas ātrāk pieķerties jautājumiem par valdības prioritātēm attiecībā uz veicamajiem darbiem veselībā, izglītībā, tiesību sistēmā, saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu un citiem jautājumiem.
Savukārt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāvji komentārus uzreiz pēc tikšanās nesniedza, norādot, ka to var darīt politiskā spēka priekšsēdētājs Jānis Bodrāns, kurš sarunā šodien nepiedalījās.
Bordāns aģentūrai LETA norādīja, ka arī JKP nepiekrīt ierosinājumam par slēgtām valdības sēdēm un automātisku pielaižu piešķiršanu visiem deputātiem.
Lai arī partijām ir dažādi viedokļi būtiskajos jautājumos, kā arī nav skaidrības par Gobzema pielaidi valsts noslēpumam, pašlaik neviena no partijām sarunas pamest vēl neplāno. Neoficiāli politiķi norāda, ka līdz sarunai ar prezidentu strauji pavērsieni sarunās ir maz iespējami.
Lai arī politiķu vidū valda skepse pret "KPV LV", tomēr netiek izslēgta iespēja, ka Gobzemam var izdoties izveidot valdību.
Atsevišķu partiju pārstāvji šodien uzteica "KPV LV" par labi struktūrētām valdības veidošanas sarunām.
Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu nolēmis uzticēt "KPV LV" politiķim Aldim Gobzemam.
Kopumā parlamentā darbojas septiņas frakcijas. No "Saskaņas" Saeimā ievēlēti 23 deputāti, JKP un "KPV LV" pārstāv pa 16 deputātiem, AP un nacionālo apvienību VL-TB/LNNK - pa 13, ZZS - 11, bet JV - astoņi.