Valdības veidotāji cer uz prezidentu
Alda Gobzema vadītās valdības veidošanas sarunas trešā diena nav noritējusi gluži pēc iepriekš apstiprinātā 10 soļu darba plāna, taču premjerministra amata pārstāvētā partija KPV LV nākusi klajā ar konkrētu priekšlikumu, kā mainīt pielaides valsts noslēpumam piešķiršanas kārtību, un paziņojusi, ka no Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka Jāņa Maizīša vēlēsies saņemt paskaidrojumus par viņa pausto intervijā Neatkarīgajai.
Jau vēstīts, ka trešdien partijas vienojās, ka nepieciešama vizīte pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, lai, kopīgi apspriežoties, saņemtu iespējamo risinājumu situācijai, kurā nonācis A. Gobzems. Proti, SAB priekšnieks ir atklājis, ka birojs, pirms piešķirt A. Gobzemam premjerministra amata pienākumu pildīšanai nepieciešamo pielaidi valsts noslēpumu saturošai informācijai, varētu premjerministra amata kandidātu pārbaudīt pat sešus mēnešus. Tas nozīmē - ja A. Gobzema valdība patiešām tiek apstiprināta, viņš ilgāku laiku nevarēs piedalīties valdības sēžu slēgtajās daļās.
Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu standarta pārbaudi SAB var veikt līdz trijiem mēnešiem un nepieciešamības gadījumā šo termiņu pagarināt vēl par trim mēnešiem. A. Gobzems rosina noteikt, ka SAB kandidāts uz pielaidi jāpārbauda trīs nedēļu laikā. Kaut arī šis piedāvājums būtiski atšķiras no sākotnējā KPV LV priekšlikuma (pielaides piešķirt automātiski), valdības veidošanas sarunās pieaicinātās partijas nesteidz atbalstīt KPV LV ieceri.
Iespējams, ka jau šodien sešas potenciālo koalīciju veidojošās sevi par labēji centriskajām dēvējošās partijas dosies pie Valsts prezidenta, lai pārrunātu šo situāciju. A. Gobzems informēja, ka šajā tikšanās reizē viņš labprāt redzētu arī J. Maizīti, lai viņš paustu savu redzējumu par partijas priekšlikumu un sniegtu paskaidrojumus, kāpēc SAB priekšnieks intervijā Neatkarīgajai atļāvies paust viedokli, kas jaucas politiskajos procesos. Proti, intervijā J. Maizītis atzina, ka neziņa par to, vai A. Gobzems var saņemt pielaidi, ir pietiekami liels risks, lai viņu nominētu premjerministra amatam.
Savukārt darba plānā trešajai dienai atvēlētā sadarbības memoranda parakstīšana nav notikusi. A. Gobzems skaidro, ka tas nav nekas ārkārtējs, jo arī sadarbības memorands top sarunu rezultātā. Savukārt partijas, kuras piedalās sarunās, ir ar atšķirīgām ideoloģijām, tādēļ, lai tās tuvinātu un motivētu sadarbībai, nepieciešami radoši risinājumi.