Beidziet spēlēties un mīlēt sevi!

Jāsāk domāt, ka 13. Saeima vēlas pati sevi izsludināt par nespējnieci. Jo neviena no tās potenciālās koalīcijas partijām neizrāda ne mazāko gribu pakāpties pāri savai galvai. Proti – valsts (ne savās) interesēs nonākt no partijiska līdz valstiskam izpildvaras apsvēršanas līmenim. Subjektīvi es domāju, ka arī Jāņa Bordāna valdība varēja notikt, ja vien – gan no JKP, gan no tās potenciālo partneru puses būtu tikušas perfekti definētas to visu valstiskās (!) ambīcijas. Un tad varētu sākties valsts mērogam atbilstoša kopīgas stratēģijas veidošana. Bet – tā vietā katra partija vilka no savām rokassomiņām laukā kaut kādas garšīgas priekšvēlēšanu drupačas, kuras, izrādās, pat valsts budžets nespēj panest. Kas tas ir? Manā uztverē tā ir klaja politiskā analfabētisma demonstrācija. Tā jau ir galēja tā dēvēto tautas pārstāvju izlaidība attieksmē pret tiem, kurus viņi teicas pārstāvam.

Un, ja tagad kā nākamā valdības veidotāja rindā stāv KPV LV un ja Aldis Gobzems apgalvo, ka KPV LV «ir vienīgā partija, kurai ir reāli izveidot valdību», un ka «partija redz valstisku risinājumu pašreizējai situācijai», tad šo redzējumu vajadzētu cilvēkiem skaidri, saprotami un uzskatāmi atklāt. Pienāktos sniegt profesionāli izkoptu valsts izpildvaras redzējumu. Nevis tik vien kā iztikšanu ar apgalvojumiem un populistisku muldēšanu. Pagaidām es šo profesionālismu KPV LV retorikā nolasīt nespēju. Tāpēc mani neizbrīna, ka tieši JKP pirmā gatava atbalstīt KPV LV valdību. Tāda vārna pērta, tāda nepērta. Lieki piebilst, ka esmu gatavs publiskai, profesionālai sarunai par saviem apgalvojumiem un to kvalificētai apstrīdēšanai no katra šo partiju biedra.

Un - tas ne mazākā mērā nenozīmē, ka es vēlos Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Manuprāt, arī 13. Saeima, ja vien tajā tikušās partijas pārstās onanēt katra savas labsajūtas dēļ, ja tās pārstās turēt šai savai egoistiskai labsajūtai izdevīgās attieksmju un attiecību pozas augstāk par valstiskumu, tad samērā sakarīga valdība var sanākt vēl vismaz divās, trijās līderības kombinācijās. Es pat nepīkstu te par Saskaņas piesaistīšanu, kuru pozīcijas partijas cer turēt par galveno savu panākumu un nopelnu resursu vēl arī nākamajās un aiznākamajās Saeimas vēlēšanās.

Vien gribu atgādināt divas lietas, kuras manā uztverē ir vērts akcentēt saistībā ar to, kas te tagad notiek. Vispirms - ASV Neatkarības deklarācijā (1776.) sacīts, ka sabiedrībai ir tiesības un pienākums likvidēt netaisnīgas valdības. Tur teikts: «Mēs par acīm redzamām uzskatām sekojošas patiesības: visi cilvēki ir radīti vienlīdzīgi, un visi viņi no Radītāja puses ir nodrošināti ar neatņemamām tiesībām, pie kā pieder: dzīvība, brīvība un tiekšanās pēc laimes. Lai nodrošinātu šīs tiesības, cilvēku vidū ir radītas valdības, kuras aizņemas savu taisnīgo varu ar padoto piekrišanu. Savukārt, ja kāda valdība kļūst kaitīga šo mērķu sasniegšanai, tad tautai ir tiesības mainīt kārtību vai iznīcināt šādu valdību, lai dibinātu jaunu, kura balstās uz principiem un tādu varas organizāciju, kas, pēc konkrētās tautas domām, visvairāk veicina drošību un laimi.»

Otra lieta - tie, kuri tikuši Saeimā un tagad grib taisīt valdību savā sabiedrības, tās dažādu slāņu un noskaņojumu uztverē, ir nonākuši bīstami tuvu Vladimira Ļeņina darbā Valsts un revolūcija pausto uzskatu purvam. Jo tie akceptē valsts, sabiedrības sašķeltību, nevis vienotību. Dalīšanos partijiskā līmenī, nevis kādu valstij, tās nākotnei nepieņemamu uzskatu, ideju vai prakses dēļ.

Beidziet mīlēt sevi par to, ka esat tikuši pie varas. Savācieties beidzot un sajēdziet, ka mēs - Latvijas pilsoņi - neesam devuši jums varu kā dāvanu, bet gan esam uzticējuši jums smagu pienākumu - gādāt par labāku valsts nākotni. Tāpēc beidziet uzvesties saskarē ar valsts mērogu kā egoistiskas lupatas, kurām gan varbūt ir kāds iekšējs skelets, bet kuras savā skatā uz valsti pagaidām spēj vien puņķoties. Es pat Saskaņai, neraugoties uz tās nolemtību opozīcijai, ierosinātu nākt klajā nevis ar visai paviršām spekulācijām ES kontekstā, bet ar reljefu valsts izaugsmes programmu esošajā, tostarp ģeopolitiskajā, kontekstā. Ja citi, ja pozīcija nespētu neko adekvātu likt pretī, tad būtu skaidrs, ka opozīcija mums ir spēcīgāka, valstiskāka par pozīciju. Un vēl - Saeimā tikušie partiju «ierindas biedri», kuri gan iepriekšējos sasaukumos, gan tagad tik vien spējuši un spēs kā cilāt rociņas saskaņā ar sava partkoma norādēm, vācieties laukā no parlamenta! Deputāta rangs ir, tam jābūt daudz augstākam par jebkuru partijiskumu. Tas ir valsts rangs. Neturi šo brūķi, vācies!