Gobzema valdības veidošana uzņem gliemeža gaitu

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

«Agri vai vēlu KPV LV vadīs Latvijas valdību,» nepaguris atkārto šīs politiskās organizācijas kandidāts premjerministra amatam Aldis Gobzems. Tikmēr šķiet, ka uz valdības veidošanas sarunām uzaicinātās partijas, neuzbāžoties ar savu iniciatīvu un ļaujoties iemidzinošajam sarunu ritmam, uzmanīgi vēro gan KPV LV kustības, gan potenciālos partnerus – kurš pirmais paziņos par izstāšanos no A. Gobzema vadītajām sarunām.

Pirmdien notika sestās un līdz šim visīsākās valdības veidošanas sarunas, kurās partijas saņēma «frakciju sadarbības memorandu». Ņemot vērā, ka ar šā dokumenta saturu iepriekš iepazīties nebija iespējams, partiju pārstāvji devās ar to iepazīties paši un iepazīstināt ar to partijas biedrus.

Sarunas vadošais A. Gobzems sola, ka, paplašināti pievēršoties valdības darāmajiem darbiem, KPV LV sarunu vešanas taktika būs iekļaujoša un tiks uzklausīti un iespēju robežās vērā ņemti visi sarunu dalībnieku viedokļi. Tikai trīs jautājumos KPV LV būšot nelokāma - elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanā, medikamentu cenu samazināšanā un azartspēļu ierobežošanā.

Šodien, kad paredzētas divas partiju tikšanās, dienaskārtībā ir OIK jautājums, par kura pilnīgu atcelšanu visas partijas ir vienisprātis, atliek vien vienoties par to, kā tas izdarāms, un administratīvi teritoriālās reformas jautājumi.

Taču ar katru tikšanās reizi, ieskaitot šodienas tikšanās, un tādas būs vēl septiņas, partijas aizvien skaļāk pauž neapmierinātību ar valdības veidošanas procesa nesteidzīgo gaitu, kuru A. Gobzems dēvē par partijas sarunu vešanas stilu.

Attīstībai/Par! līderis Daniels Pavļuts procesu dēvē par visnotaļ lēnu, arī Jaunajai Vienotībai šķiet, ka lietas varētu virzīties straujāk, taču tā, ņemot vērā savu ierobežoto ietekmi potenciālajā koalīcijā, nolēmusi nelēkt nevienam acīs un klusi vērot notiekošo, cerot, ka no lielo brāļu plūkšanās arī tai atlēks kāds ministra amats.

Pirmdien šai kādreiz varenajai partijai notika valdes sēde, kurā sarunu vedēji atskaitījušies par valdības veidošanas procesu un norādījuši, ka neskaidro jautājumu ar katru reizi kļūst aizvien vairāk. Aktuālāks kļūst arī jautājums par A. Gobzema izredzēm iegūt atļauju darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, taču nopietnus lēmumus šādas atziņas nav iniciējušas. Jaunā Vienotība turpinās piedalīties sarunās. Turklāt sarunu vedējiem bez valdes lēmuma nav tiesību paziņot par izstāšanos no sarunām, bet šajā nedēļā citas valdes sēdes nav paredzētas.

Aktīvāk rīkojas partiju apvienība Attīstībai/Par!, kurai pirmdienas vakarā notika pārstāvju sapulce. Tajā organizācijas biedri vērtēja, vai partijai ir pieņemami iekļauties A. Gobzema vadītajā valdībā. Pirms sanāksmes D. Pavļuts pieļāva, ka organizācija varētu rosināt iekšējo referendumu, lai noskaidrotu visu biedru viedokli par partijas iespējamo darbību KPV LV un A. Gobzema valdībā.

Tieši Attīstībai/Par! premjerministra amata kandidāts Artis Pabriks līdz šim bijis visasākais pret A. Gobzemu un viņa nominēšanu pat nodēvējis par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kļūdu, jo esot skaidri zināms, ka tuvākajā laikā A. Gobzems neiegūs atļauju piekļuvei valsts noslēpumu saturošai informācijai.

Sarunas Attīstībai/Par! gan nesteigšot pamest. D. Pavļuts skaidro, ka valdība Latvijai nepieciešama pēc iespējas ātrāk un, ja A. Gobzemam neizdosies to izveidot, šajās sarunās gūtā informācija un panāktie kompromisi būs noderīgi arī valdības veidošanā cita līdera vadībā.

Pats A. Gobzems neglaimojošo sarunu biedru retoriku uztver filozofiski un pauž, ka «valdība ir jāveido ar smaidu un baudu, nevis drūmām sejām». Pēc viņa domām, arī A. Pabrika paustais, kas norāda, ka A. Gobzems ir kļūda, liecina vien par to, ka A. Pabriku kāds vedis maldināšanā un pieredzējušais politiķis uzķēries uz izmestā āķa.

Latvijā

Jāvērtē, vai un kā sankciju piemērošana nelietderīgi naudu tērējušām iestādēm ietekmētu iestāžu pakalpojumu saņēmējus - iedzīvotājus, uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas, komentējot Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča priekšlikumu, aģentūrai LETA pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Svarīgākais