Kopš pagājušās nedēļas otrdienas Ministru kabineta sēdes atkal notiek atklāti – ikviens var tām sekot līdzi tiešsaistē. Daļa politologu ir izteikuši cerību, ka tas vairāk disciplinēs ministrus, un ar Covid-19 saistītie lēmumi būs izsvērtāki un pamatotāki. Taču ko par to domā iedzīvotāji?
Valdība piektdien nolēma no valsts budžeta programmas neparedzētiem gadījumiem piešķirt Labklājības ministrijas (LM) 182,08 miljonus eiro, lai nodrošinātu vienreizēja atbalsta izmaksu personām, kuras audzina bērnus, 500 eiro apmērā par katru bērnu.
Ekonomikas ministrija (EM) ceturtdien aicināja Ministru kabinetu atbalstīt priekšlikumu atļaut mazajiem veikaliem strādāt no 9.marta, bet valdība lēmumu atkal atlika.
Turpmāk atcelti ar klasisko cūku mēri saistītie aizliegumi Latvijas teritorijā, savukārt cūku un cūkgaļas imports no Bulgārijas un Rumānijas aizvien tiks pastiprināti uzraudzīts un ierobežots, ceturtdien lēma valdībā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdevis Labklājības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai risināt mācību procesa problēmas ārpusģimenes aprūpes institūcijās Covid-19 apstākļos.
Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē šodien pārrunās aktuālo epidemioloģisko situāciju un diskutēs par izmaiņām atsevišķos ierobežojumos ārkārtējās situācijas laikā.
Valsts budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" papildus tiks novirzīti 500 miljoni eiro, kurus plānots piešķirt ģimeņu pabalstam, citu sociālo grupu pabalstiem un infrastruktūras attīstībai, šodien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Mēnešiem ilgi pieņemot lēmumus "aiz slēgtām durvīm" saistībā ar Covid-19 izplatības mazināšanu, valdībai zuda paškritika par savu darbu un izpratne par sabiedrības noskaņojumu, šādu viedokli pauda domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.
Ministru kabinets šodien plāno pieņemt gala lēmumu par klātienes mācību procesa atjaunošanu 1.-4.klases skolēniem pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību.
Valdības darba kritiskajam vērtējumam ir objektīvs pamats, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Janvārī Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās valdības darba vērtējums noslīdējis līdz zemākajai atzīmei tās pastāvēšanas laikā, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktā Latvijas Barometra rādītāji.
Lai gan Krišjāņa Kariņa (JV) valdības gals gandrīz nemitīgi ir ticis prognozēts jau kopš tās apstiprināšanas pirms diviem gadiem, pēdējo nedēļu laikā šādas runas ir kļuvušas daudz intensīvākas. Piemēram, sociālo partneru sasauktā preses konference ar kritiku par to neiesaisti Covid-19 krīzes vadībā aizkulisēs tika gaidīta ar neslēptām bažām, ka tajā tiks pieprasīta premjera demisija. Neformāli bažas par Ministru kabineta krišanu pauž vairāku partiju politiķi, tomēr kameras priekšā visi apgalvo, ka tic valdības stabilitātei. Pats Kariņšrunas par valdības krišanu Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” skaidro ar politiķu nogurumu no Covid-19 krīzes.
Aptieku īpašnieku asociācija (AĪA) nosūtījusi vēstuli valdībai, lūdzot aptiekās piemērot izņēmumu drošās tirdzniecības koncepta prasībai, kas paredz, ka vienam apmeklētājam jānodrošina ne mazāk kā 25 kvadrātmetri (m2) tirdzniecības telpas platības.
Piecas valdības partneru organizācijas ir gandarītas par Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas izveidi un cer uz lielāku iesaisti lēmumu pieņemšanā, trešdien preses konferencē pavēstīja organizāciju vadītāji.
Astoņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem atbalsta aktīvu valdības rīcību jautājumos, kas skar klimata pārmaiņas, secināts pētījumu centra SKDS un Latvijas Vēja enerģijas asociācijas veiktajā aptaujā.
Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti šonedēļ atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) pārstrādāto pozīciju par priekšlikumu direktīvai saistībā ar minimālās algas kritēriju noteikšanu Eiropas Savienībā (ES), informēja Saeimas Preses dienestā.