Sestdiena, 27.aprīlis

redeem Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

arrow_right_alt Sports

Veselības un fitnesa asociācija aicina valdību rast iespēju atsākt treniņus iekštelpās

© f64.lv, Kaspars Krafts

Latvijas Veselības un fitnesa asociācija aicina valdību sniegt mērķētāku atbalstu sporta klubiem un rast iespēju atsākt treniņus iekštelpās, pirmdien preses konferencē sacīja asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Viņš pastāstīja, ka patlaban vienīgais sporta kubiem pieejamais atbalsta veids ir dīkstāves pabalsti darbiniekiem, taču sporta klubiem ir neliels darbinieku skaits, bet lielas telpas, par kurām jāmaksā nomas maksa, komunālie maksājumi, kā arī banku maksājumi par iegādātajiem trenažieriem.

Kuzņecovs sacīja, ka kopš decembra vidus, kad sporta klubos tika aizliegti treniņi iekštelpās, asociācijas biedru zaudējumi sasnieguši jau 1,5 miljonus eiro. Piemēram, janvārī asociācijas biedru ieņēmumi bija 14 686 eiro, savukārt zaudējumi sasniedza 412 564 eiro.

Kopumā kopš pagājušā gada 18.marta, kad sporta klubu darbība tika ierobežota pirmo reizi, klubi bijuši slēgti jau vairāk nekā 150 dienas. Kuzņecovs informēja, ka kopumā Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas biedru ieņēmumi pērn bijuši 10,489 miljonu eiro apmērā, bet zaudējumi sasniedza 554 586 eiro.

Savukārt 2019.gadā asociācijas biedru apgrozījums bija 25 miljoni eiro, bet nomaksātie nodokļi budžetā - vairāk nekā 5,3 miljoni eiro. Nozarē nodarbināti vairāk nekā 1500 darbinieku - sporta, fitnesa treneri un administratīvais personāls.

"Patlaban situācija jau ir kļuvusi kritiska un runa ir par nozares pastāvēšanu. Vai nu valdībai jāsniedz mērķētāks atbalsta, vai arī jāļauj sporta klubos kontrolētā un drošā veidā atsākt nodarbības iekštelpās," sacīja Kuzņecovs.

Tādēļ asociācija aicina valdību sniegt atbalstu sporta klubiem kā kritēriju izvirzot 60% no vēsturiskā apgrozījuma nevis veiktās sociālās iemaksas un bruto algas apmēru. Kuzņecovs skaidroja, ka, ņemot vērā nelielo sporta klubu darbinieku skaitu, saņemtais atbalsts pēc sociālo iemaksu un bruto algas kritērija ir niecīgs.

Tāpat asociācija aicina grantu veidā sniegt atbalstu klubiem nomas maksas, komunālo maksājumu un banku maksājumu segšanai.

Kuzņecovs pastāstīja, ka pērn asociācijas biedri nodokļos samaksājuši 2,022 miljonus eiro, taču no valsts saņemtais atbalsts bijis tikai 61 753 eiro.

Asociācija ir izpētījusi citu valstu pieredzi un secinājusi, ka citviet Eiropā atbalsta apjoms ir daudzreiz plašāks, norādīja Kuzņecovs. Latvijā tas uzņēmumiem patlaban aprobežojas ar grantu apgrozāmiem līdzekļiem 60% apmērā no veiktajām sociālajām iemaksām un nodokļu maksas atlikšanu uz trīs gadiem.

Kuzņecovs stāstīja, ka asociācija ir izstrādājusi pašregulācijas protokolus, kas paredz dažādu ierobežojumu ieviešanu atkarībā no saslimstības rādītājiem valstī. Piemēram, nodrošināt individuālu treniņu procesu bez tieša kontakta ar citiem, kā arī grupu nodarbību apmeklētāju skaita samazināšana, aprēķinot noteiktu kvadrātmetru skaitu uz vienu personu.

Asociācija rosina ieviest luksofora principu sporta klubu darbībai atkarībā no saslimstības rādītājiem valstī. Ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 cilvēkiem ir mazāka par 200, asociācija rosina atļaut sporta klubu darbību bez ierobežojumiem.

Ja kumulatīvā saslimstība ir zem 400, tad sporta klubi varētu darboties ar ne mazāk kā 15 kvadrātmetru telpas ierobežojumu vienai personai kā arī organizēt grupu nodarbības ne vairāk kā 10 cilvēkiem grupā. Savukārt gadījumā, ja kumulatīvā saslimstība ir zem 650, tad asociācija rosina atļaut individuālos treniņus līdz sešām personām, ievērojot 15 kvadrātmetru telpas ierobežojumu.

Tāpat Kuzņecovs apgalvoja, ka potenciālais risks sporta un fitnesa iestādēs inficēties ar Covid-19 ir ļoti zems, salīdzinot ar fizisko aktivitāšu trūkumu negatīvo ietekmi uz veselību un sagaidāmajām sekām tuvējā nākotnē.

Kuzņecovs arī uzsvēra, ka sporta nozare ir bijusi ļoti apzinīga epidemioloģisko pasākumu ievērošanā un pacietīga valdības lēmumu izpildītāja, bet sporta klubi ilgāk vairs nevar izturēt pilnīgu darbības pārtraukšanu.

Asociācija pārstāv aptuveni 60% no fitnesa klubiem Tajā ir apvienojušies tādi nozares dalībnieki kā "Lemon Gym", "MyFitness", "People Fitness", "DCH Studija", "Squad Hour", "FitSpot Gym", "F1 Sporta klubs", "Panatta", "Only Private Gym", "Global Fitness", "Sporta centrs Jugla", "Siguldas Sporta centrs", "Banana Fitness", "Gym!", "Mūsu Fitness", "Gfitness", "Solution Gym", "Pilates Room", "Crossfit Rīdzene".