Vācija

Otrdien Vācijas galvaspilsētā durvis publikai vēra rekonstruētā Berlīnes karaļpils, kurā iekārtots koloniālo artefaktu muzeju komplekss. Lai gan Humbolta forums tika atklāts jau pagājušā gada 16.decembrī, Covid-19 pandēmijas dēļ publikai tas joprojām nebija pieejams. Vērienīgā mēroga rekonstrukcijas darbi Vācijas galvaspilsētas centrā, kas tika uzsākti 2013.gadā, līdzīgi bēdīgi slavenajai jaunajai Berlīnes lidostai, kas tika atklāta pagājušā gada oktobrī, arī cieta no būvdarbu kavēšanās, izmaksu strauja pieauguma un pretrunīgajiem ieceres vērtējumiem sabiedrībā. Līdz Pirmā pasaules kara beigām, kad sagruva Vācijas impērija, pils kalpoja kā Hoencolneru dinastijas galvenā rezidence, un ieceres kritiķi norāda uz apstākli, ka gandrīz 20 000 eksponātu, kas nākuši no Āfrikas, Āzijas un Okeānijas, izvietoti ēkā, kur mituši galvenie vācu koloniālisma iniciatori. Oriģinālā pils kļuva par Berlīnes smagās vēstures upuri un nepārdzīvoja Otro pasaules karu un tam sekojošo Vācijas un tās galvaspilsētas sadalīšanu. Pils tika daļēji sagrauta sabiedroto gaisa bombardēšanas kampaņas laikā, bet to pilnīgi nojauca pēc kara valsts un Berlīnes austrumdaļai uzspiestais komunistiskais marionešu režīms. Berlīnes karaļpils vietā komunisti uzslēja Republikas pili, askētiska modernisma stilā veidotu kluci, kura fasādes greznoja oranžs atstarojošs stikls. Tajā līdz ar tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) dekoratīvo parlamentu bija izvietots arī kultūras un izklaižu centrs. Rekonstruētā Berlīnes karaļpils tapusi pēc itāļu arhitekta Franko Stellas projekta, un tās trīs fasādes ir oriģinālās baroka būves kopijas. Senākā Prūsijas pils daļa bija celta vē 15.gadsimtā, bet tās būvniecība noslēdzās tikai 18.gadsimta sākumā. Taču aiz vēsturisko fasāžu atdarinājumiem tagad slēpjas moderns ēku komplekss, kura kopplatība ir aptuveni 40 000 kvadrātmetru, kas atvēlēti izstāžu un konferenču zālēm. 21.gadsimta sākumā Prūsijas pils rekonstrukcija izsauca asas debates sabiedrībā, jo tā prasīja Republikas pils nojaukšanu. Lai gan nojaucamajā ēka savulaik ticis plaši izmantots tagad par ļoti kaitīgo atzītais azbests, tā bija iegūlusi daudzu austrumvāciešu sirdīs, kas šo būvi uzskatīja par savas vēstures un identitātes sastāvdaļu. Liela daļa no jaunajām ekspozīciju telpām atvēlēta Berlīnes etnoloģijas muzeja un Āzijas mākslas muzeja krājumiem, kas pilnībā tiks pārvietoti uz jauno mājvietu līdz 2021.gada beigām. Savu darbību Humbolta forums sāk ar sešām izstādēm, no kurām viena veltīta Berlīnes vēsturei, kamēr otrā aplūkojams ziloņkauls, bet vēl cita veltīta brāļiem Aleksandram un Vilhelmam Humboltiem, no kuriem viens bijis pazīstams ģeogrāfs un naturālists, bet otrs - filozofs un apgaismotājs, kas dibinājis tagad viņa vārdu nesošo Berlīnes Universitāti. "Izstādes ir ļoti atšķirīgas, no ļoti dažādām institūcijām," norādījis Humbolta centra direktors Harmuts Dorgelo. "Manuprāt, tas ir ļoti labi, jo ne vien parāda plašu tēmu loku, bet arī dažādus veidus, kādos šodien iespējams iekārtot izstādes." Avots: LETA

Sociālajā tīklā "Twitter" izvērtusies diskusija, vai pēdējā laika plūdos, karstuma pasaulē varētu "norakstīt" uz klimata pārmaiņām.

Postošo plūdu upuru skaits Vācijā pirmdien pieaudzis vismaz līdz 165 cilvēkiem, glābšanas dienestiem turpinot meklēt bez vēsts pazudušos.

Svētdien, 18. jūnijā, postošo plūdu upuru skaits Vācijā sasniedzis 156 cilvēkus, ziņo policija. Tādējādi kopējais bojāgājušo skaits Rietumeiropā pēc spēcīgo lietusgāžu izsauktajiem plūdiem sasniedzis 183 cilvēkus. Tikai Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, kas cietusi vissmagāk, saskaņā ar policijas datiem upuru skaits pieaudzis no 98 līdz 110. Vēl 670 cilvēki šajā zemē guvuši dažādas traumas. Policija pauž bažas, ka upuru skaits turpinās augt.

Postošo plūdu upuru skaits Vācijā sasniedzis 156 cilvēkus, ziņo policija.

Vietnē "Reddit" kāds interneta lietotājs publicējis attēlu, kurā uzskatāmi redzama postaža, kādu Vācijā radījuši plūdi.

Bojāgājušo skaits plašajos plūdos Vācijā un Beļģijā sestdien pieaudzis līdz 157, vēsta varasiestādes.

Bojāgājušo skaits plašajos plūdos Vācijā un Beļģijā piektdien pieaudzis līdz 127, vēsta varasiestādes.

Bojāgājušo skaits postošajos plūdos, kas izcēlušies Vācijā, ceturtdien sasniedzis vismaz 42 cilvēkus, bet vairāki cilvēki joprojām skaitās bez vēsts pazuduši, ziņo policija.

Vācijā plūdos, kas izraisījušies spēcīgo lietavu rezultātā, vismaz 19 cilvēki zaudējuši dzīvību un vairāki desmiti pazuduši, ceturtdien pavēstīja amatpersonas. Varasiestādes Eiskirhenes apgabalā, kas atrodas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē Vācijas rietumos, pavēstīja, ka apstiprināti astoņi nāves gadījumi, kas ir saistīti ar plūdiem. Glābšanas operācijas reģionā, kas atrodas uz dienvidrietumiem no Ķelnes, ir apgrūtinātas, jo pazuduši interneta un telefona sakari. Policija Koblencā pavēstīja, ka četri cilvēki zaudējuši dzīvību Ārveilerā, bet vēl aptuveni 50 patvērušies uz ēku jumtiem, gaidot glābējus. Naktī sešas mājas sabrukušas Šuldas ciemā. "Mums ziņo par daudziem cilvēkiem, kas ir pazuduši," apliecināja policija. Ķelnē, Kāmenā un Vupertālē vēl četri cilvēki zaudējuši dzīvību ēkās, kur applūduši pagrabi. Varasiestādes Reinas-Zīgas apgabalā, uz dienvidiem no Ķelnes, likušas evakuēties vairāku ciemu iedzīvotājiem, kas atrodas pie Šteinbahtalas ūdenskrātuves, bažījoties, ka aizsprosts var tikt pārrauts. Trešdien viens ugunsdzēsējs noslīka glābšanas darbu laikā Altenā, bet vēl viens zaudēja dzīvību glābšanas operācijas laikā Verdolas spēkstacijā. Ziemeļreinā-Vestfālenē daudzviet apturēta dzelzceļa satiksme. Vācijas meteodienests DWD prognozē, ka ceturtdien lietavas mazināsies. Spēcīgo lietavu rezultātā naktī pasliktinājusies plūdu situācija Beļģijas austrumos, kur viens cilvēks noslīcis un vēl viens pazudis. Spēcīgās lietavas daudzviet Vācijas rietumdaļā nodarījušas postījumus īpašumiem, stihijas dēļ slēgti vairāki autoceļi, veikta iedzīvotāju masveida evakuācija. Beļģijā vairākās pilsētās ūdens līmenis pakāpies līdz bezprecedenta atzīmēm, bet pilsētu centru ielas pārvērtušās upēs. Arī daudzas šosejas applūdušas, bet valsts dienvidos un austrumos apturēta dzelzceļa satiksme. Spēcīgas lietavas pieredzētas arī Nīderlandē un Francijas ziemeļaustrumos, kur stihijas dēļ evakuēti cilvēki un radušās nopietnas transporta problēmas. Avots: LETA

Vācija nedomā sekot Francijas un citu valstu piemēram, nosakot daļai populācijas obligātu vakcinēšanos pret Covid-19, otrdien paziņojusi kanclere Angela Merkele.

Noticis uzbrukums pret Turcijas valdību kritiski noskaņotam turku žurnālistam, kurš šobrīd dzīvo trimdā Vācijā, ceturtdien ziņo policija.

Vācijas patērētāju pārstāvji trešdien paziņoja, ka iesnieguši tiesā prasību pret autobūves uzņēmumu "Daimler" saistībā ar tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu.

Vācijas dienvidus un rietumus pirmdienas vakarā skāris pērkona negaiss un spēcīgas lietavas, izraisot vairākus desmitus ceļu satiksmes negadījumu. Bavārijā pārplūduši vairāki ciemati, tostarp Mēmlingena pie Frankfurtes, kur ūdens un dubļi pārpludinājuši ielas un pagrabus. Štutgartē vējš norāvis operas namam daļu jumtu un nogāzis vairākas statujas. Daļēji applūdusi operas skatuve. Vētras laikā operā notika izrāde, ko apmeklēja aptuveni 250 cilvēki, bet neviens cilvēks nav cietis. Štutgartē glābšanas dienesti saņēmuši vairāk nekā 330 izsaukumus un vētras dēļ vairākas stundas tika traucēta vilciena satiksme. Ugunsdzēsējiem nācās novākt kritušos kokus no sliedēm. Bādenē-Virtembergā, kur atrodas Štutgarte, kā arī Bavārijā un Hesenē lietus lijis sevišķi spēcīgi. Tur reģistrēti vairāki desmiti ceļu satiksmes negadījumu. Cik cilvēku cietuši šajos negadījumos, pagaidām vēl nav zināms. Uz šosejām A3 un A48 reģistrēti septiņi negadījumi, kuros viens cilvēks guvis smagas traumas un trīs vieglākus ievainojumus. Avots: LETA

Otrdien Vācijā stājies spēkā aizliegums iebraukt valstī ceļotājiem no Krievijas, kas piedzīvoju jaunu koronavīrusa uzliesmojuma vilni.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba ceturtdien nodēvēja par bīstamu Vācijas un Francijas iniciatīvu atsākt Eiropas Savienības (ES) un Krievijas samitus.

Vācijas valdošās koalīcijas partijas vienojušās par grozījumiem Pilsonības likumā, lai liegtu naturalizāciju ārzemniekiem, kas notiesāti par rasistiskiem un antisemītiskiem noziegumiem, piektdien vēsta laikraksts "Bild".

Vācijas farmācijas kompānijas "CureVac" izstrādāta Covid-19 vakcīnas kandidāte nav sasniegusi pietiekamu efektivitāti, teikts kompānijas trešdien publicētā paziņojumā.

Vācijā reģistrēts mazākais koronavīrusa gadījumu skaits deviņos mēnešos un amatpersonas apsver iespēju mīkstināt sejas masku nēsāšanas prasības.

Krievijas aktivitāte Vācijā pašreiz sasniedz līmeni, kāds bija novērojams Aukstā kara laikā, paziņojis Vācijas iekšējās izlūkošanas dienesta priekšnieks Tomass Haldenvangs.