Uzturs

Visbiežāk ēdienu smarža uzkurina ēstgribu, taču ir produkti, kurus pasmaržojot, apetīte tiek nedaudz iegrožota.

Ir cil­vē­ki, ku­riem pa­tīk, ka ēdie­na garš­u un smar­žu ba­gā­ti­na aro­mā­tis­kā garš­vie­la – ķip­loks, bet ci­ti par tā pie­vie­no­ša­nu mal­tī­tei pa­už ne­pa­ti­ku. Ķip­loks ir ve­se­līgs, vie­na tā gal­vi­ņa sa­tur 4 ka­lo­ri­jas, bet ne­sa­tur tau­kus un ogļ­hid­rā­tus. Sērs, kas ir šī pro­duk­ta sa­stā­vā un pie­šķir spe­ci­fis­ku, asu aro­mā­tu, ma­zi­na kai­tī­gā ho­les­te­rī­na dau­dzu­mu, pa­ze­mi­na asins­spie­die­nu un ma­zi­na ris­ku sa­slimt ar kuņ­ģa un res­nās zar­nas vē­zi.

Gandrīz katrs no mums ir piedzīvojis brīdi, kad sāk mocīt izsalkums, tomēr laika kārtīgai maltītei nav un gribas nopirkt kādu našķi ātrām uzkodām.

"Ja vēlamies atbrīvoties no saviem tauku uzkrājumiem, jāsamazina arī to daudzums uzturā. Neveselīgs ēdiens pamazām, pili pa pilītei, mūs novārdzina, un tad, kad sasniegta kritiskā robeža – slimība un liekais svars ir klāt. Sākumā gan ir tikai svara izmaiņas, kas ir izteikts nesabalansēta uztura simptoms," stāsta veselīga dzīvesveida programmas Rimi Uztura speciālists iesaka vēstnese Inga Pūce un skaidro, kāpēc mums sāk parādīties liekie kilogrami un kā no tiem visvieglāk izvairīties.

Aukstā laikā bieži vien gribas tikai gulēt zem siltas segas, tāpēc nav slikta doma mājās jau laikus izveidot pārtikas krājumus.

Katrs ceturtais jeb 25% Latvijas iedzīvotāju apsver domu par uzturā lietoto gaļas un gaļas izstrādājumu apjomu samazināšanu vai atteikšanos no tā pavisam, kļūstot par veģetārieti vai vegānu – tā secināts jaunākajā „Maxima mazumtirdzniecības kompass” veiktajā pētījumā par iedzīvotāju gaļas un gaļas produktu lietošanu uzturā.

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku pievēršas veselīgam dzīves veidam – vairāk sporto, ēd veselīgāk, samazina alkohola patēriņu. Bezalkoholiskais alus ir lieliska alternatīva tiem, kuriem garšo alus, bet kādu apsvērumu dēļ to nevar vai negrib lietot ikdienā.

Trekns ēdiens daudziem ir sinonīms garšīgam ēdienam vai arī veselībai un slaidam augumam bīstamam ēdienam. Tomēr ne visiem taukains ēdiens šķiet garšīgs vai traucē uzturēt slaidu augumu un labu veselību.

Ir labi saprotama vēlme sašķirot savus paradumus veselīgos un neveselīgos un pie šī iedalījuma arī turēties, jo ikdienā nav laika daudz prātot, kāpēc jārīkojas tā vai citādi. Reizēm ir labi šos uzskatus kritiski pārlūkot, lai atsijātu novecojušos un iesīkstējušos, kā arī mainīgās modes diktētos viendienīšus.

Individuāli pielāgots uzturs un fiziskas aktivitātes - atslēga labākai svara kontrolei

Sāls jau gadsimtiem ilgi ir bijusi neatņemama mūsu garšvielu plaukta sastāvdaļa. Taču pēdējās desmitgadēs tā ieguvusi sliktu slavu, tāpēc daudzi to cenšas izslēgt no savas ēdienkartes. Tā kā topošās māmiņas īpaši rūpējas par savu veselību, tad tā ir viena no garšvielām, kam jāpievērš papildu uzmanība. Vairāk par sāls ietekmi un to, kādu sāli labāk izvēlēties grūtniecēm, stāsta uztura speciāliste Inga Pūce.

Sāls ir viena no senākām garšvielām, ko izmantoja jau Neolīta laikmetā. Taču, uzturā lietojot pārāk daudz sāls, iespējams iedzīvoties dažādās veselības problēmās. Uztura speciāliste Inga Pūce dod padomus, kā samazināt sāls daudzumu uzturā un kā sāli aizstāt ar citām garšvielām.

Fizioloģija starp dzimumiem atšķiras, veidojot citādus paradumus un nepieciešamības, tostarp uzturā. Lai gan vairumā gadījumu vīrieši un sievietes pieraduši ēst vienā katlā gatavotu ēdienu, papildus jāuzņem produkti, kas vērtīgi labsajūtai un fiziskai veselībai, pamatojoties uz dzimuma īpatnībām.

Jo vairāk silda saule, jo biežāk cilvēki remdē slāpes ar dažādiem veikalā nopērkamiem dzērieniem – pieaug pieprasījums pēc sulām, limonādēm, ūdens. Uzturzinātnes speciāliste un pārtikas tehnoloģe Dzintra Kokta ir apkopojis svarīgāko informāciju par atspirdzinošajiem dzērieniem.

Vasaru mēdz dēvēt par grilēšanas sezonu, taču tas ir visai nosacīti, jo lielākie grilēšanas entuziasti to nepārtrauc nevienā gadalaikā, savukārt citiem sezona sākas un beidzas ar vienu pikniku. Grilētu produktu cienītāji apgalvo, ka šis ēdienu gatavošanas veids esot veselīgāks nekā cepšana uz pannas, jo grilējot produktu poras noslēdzas un tie patur sevī visas vērtīgās vielas. Nereti grilēšana prasa arī īsāku laiku nekā citi ēdiena gatavošanas veidi.

Pavasaris ir laiks, kad veikalu plauktos parādās arvien vairāk jaunās ražas labumu gan no Latvijas, gan ārvalstu ražotājiem. Arī mūsu organisms sāk vairāk ilgoties pēc svaigiem, aromātiskiem ēdieniem. Tādēļ biežāk izvēlamies vieglu maltīti un mazāk ēdam termiski apstrādātus ēdienus, to vietā izvēloties svaigas, ērti pagatavojamas uzkodas, tomēr svarīgi, lai ar uzturu uzņemam visas organismam nepieciešamās vielas. Uztura speciāliste un pavāre Jevgēnija Jansone kopā ar nacionālo pārtikas ir apkopojusi padomus pavasara ēdienkartes veidošanai un piedāvā arī veselīgu vitamīnu kokteiļa recepti pavasarīgai maltītei.

Iestājoties pavasarim, līdzīgi kā no jauna uzplaukst daba, arī mums ir vēlme sākt kaut ko jaunu, iegūt enerģiju, nodarboties ar sportu, ēst veselīgi un parūpēties arī par skaistu augumu. Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai ikdienā justos labi un iegūtu ideālu formu, ir veselīgs uzturs. Ievērot to nepavisam nav grūti un vienlaikus jāzina, kādas ir tipiskākās uztura kļūdas, kas traucē iegūt skaistu augumu.

Jau šo svētdien, 14. maijā, Rīgā norisināsies Lattelecom Rīgas maratons - skriešanas svētki, kam gatavojas arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) 255 skrējēju lielā komanda. Tajā startēs gan vietējie, gan ārvalstu studenti, kā arī RSU darbinieki un mācībspēki. Viņu vidū būs arī studiju programmas Uzturs 4. kursa studente, skriešanas entuziaste Dārta Tene, kas dalās pieredzē un zināšanās par ieteicamo ēdienkarti pirms un pēc garām distancēm.

«Pārim, kas vēlas bērnu, ir rūpīgi jāseko līdzi savai ēdienkartei,» stāsta ginekoloģe, klīnikas EGV vadītāja Zane Vītiņa. Līdztekus daudziem citiem faktoriem, kas ietekmē cilvēku spēju radīt pēcnācējus, arī uzturam ir sava nozīme. Par to, kā ar uztura palīdzību iespējams veicināt auglību, stāsta uztura speciāliste Jevgēnija Jansone.

Izdzirdot vārdu savienojumu paleolīta diēta, nevienam vien prātā uzburas ainiņa ar akmens laikmeta cilvēkiem, kas trūcīgā apģērbā skraida pakaļ mamutiem. Tas nav tālu no patiesības, jo paleolīta diēta patiesi balstās uz tādu produktu lietošanu uzturā, ko ir ēduši cilvēki akmens laikmetā. Runa ir par periodu, kas ildzis aptuveni 2.5 miljonus gadu un beidzies pirms 10 tūkstošiem gadu, kad sākās lauksaimniecības attīstība un notika pāreja uz graudaugiem balstītām maltītēm. Pirms tam alu cilvēku galvenie iztikas avoti bijuši savvaļas dzīvnieki un augi, kas tad arī ir pamatā konkrētās diētas ēdieniem, stāsta portāla "Topi vesels" autore Ance Anna Šternberga un uztura speciāliste Eva Kataja.