61 % uzņēmēju uzņēmējdarbības vidi Latvijā uzskata par sliktu, tostarp katrs devītais (13 %) – par ļoti sliktu, bet katrs otrais (48 %) – par drīzāk sliktu, arī nomaksājamo nodokļu apjomu 90 % valsts uzņēmēju uzskata par pārlieku augstu, tostarp vairāk nekā puse (54 %) norāda, ka tas ir “krietni par augstu”, liecina Turības Biznesa indekss.
Dibināt savu uzņēmumu nozīmē uzdrīkstēties un izkāpt ārā no savas komforta zonas, tā uzskata uzņēmēja, Biznesa augstskolas Turība studente Annija Oueijan. Gan mans uzņēmums, gan dzīvesstāsts kopumā ir par to, ka nemitīgi jāapgūst kaut kas jauns un jāpilnveido sevi. Valsts sarežģītā nodokļu politika ir iemācījusi arī to, ka uzņēmējs nevar iztikt bez laba grāmatveža.
Baltijā veiktais pētījums par iecienītākajiem zīmoliem liecina, ka Latvijā neviens no pašmāju zīmoliem nav iekļuvis TOP 10. Lielākoties reģionālie un globālie zīmoli ieņem vadošās topa pozīcijas arī Igaunijā un Lietuvā.
Uzņēmējdarbību uzsākot un iztēlojoties uzņēmējdarbības formu, bieži pamatā ir biznesa ideja, kas ir balstīta uz emocijām, vēlmi gūt peļņu vai realizēt kādu ilgtermiņa ieceri. Taču, kā jau esot bez pieredzes, tā dibinātāji piemirst pasargāt sevi un padomāt soli uz priekšu. Attopas tikai tad, kad problēmsituāciju paša spēkiem nav iespējams atrisināt un ir jāmeklē jurista palīdzība, atzīst juridiskā biroja “Jurists ABC” vadītājs Jānis Kursišs.
Arvien vairāk Latvijas uzņēmēji uzdrošinās ienākt ASV tirgū, lai meklētu jaunus attīstības virzienus un sniegtu savu ieguldījumu Latvijas un ASV ekonomikas attīstībai, atklājot pirmo trīs Baltijas valstu un ASV biznesa samitu Vašingtonā, atzina Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Bieži nākas dzirdēt: man ir ideja, ka vajadzētu darīt to un to, varētu labi nopelnīt, bet man nav ne mazākās nojausmas, ar ko sākt! Neko nesaprotu no ekonomikas, no biznesa vides, nav naudas uzņēmējdarbības uzsākšanai un tamlīdzīgi. Taču tas nav iemesls, lai neko nedarītu un turpinātu nēsāt ideju kabatā.
Valdība nespēj aizstāvēt uzņēmējus no tirgus kropļošanas, ko izraisa pašvaldības, dibinot savus uzņēmumus, intervijā Latvijas Radio atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ēdināšanas kompānija AS "Lido" no valdības nākamgad sagaida stabilitāti un prognozējamību jautājumos, kas skar uzņēmējdarbību, jo īpaši nodokļu jomā, aģentūrai LETA sacīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.
Jaunākais Citadeles indekss, kas balstās uz pētījumu centra SKDS aptaujas datiem, liecina, ka Latvijas uzņēmēju kopējais noskaņojums ir kritisks un nākotnes redzējums – pesimistisks.
Kopumā 20 Latvijas pašvaldības pat nav iesniegušas projektu pieteikumus, lai saņemtu līdzfinansējumu teritorijas attīstībai uzņēmējdarbības veicināšanas nolūkos, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji.
Latvijā galvenie šķēršļi uzņēmējdarbībai ir nodokļu likmes, to regulējums un neefektīvā valdības birokrātija, liecina Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) jaunākais gadskārtējais pētījums.
Pagājušajā gadā Latvijā saražotā etilspirta apjoms palielinājies par 24,93%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.
Oktobrī Latvijas apstrādes rūpniecības apjomi atkal nedaudz samazinājušies un kopumā ir tādā pašā līmenī kā pirms gada, nu vairs tikai nedaudz pārsniedzot gada sākuma līmeni. Attīstība turpina būt ļoti svārstīga. Ražotāju eksporta pasūtījumu novērtējums ir nokrities, arī nākotnes ražošanas apjomu gaidas pēc pieauguma augustā ir samazinājušās, norāda "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
2014.gadā uzņēmumi saražoja produkciju 28,3 miljardu eiro vērtībā faktiskajās cenās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2014.gada uzņēmējdarbības strukturālās statistikas provizoriskie dati, kas atspoguļo ekonomiski aktīvo tirgus sektora uzņēmumu kopējo saimnieciskās darbības rezultātu.
Bankas Citadele apmaksātais Latvijas uzņēmēju noskaņojuma indekss turpina atrasties pesimisma zonā, kaut gan netrūkst uzņēmēju, kuri veiksmīgi darbojas šobrīd un arī nākotnē raugās cerīgi.
Jānis Skvarnovičs ir zināms Latvijas uzņēmējdarbībā kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Saruna ar viņu notika, raugoties pa Rīgas Kuģu būvētavas (RKB) valdes priekšsēdētāja kabineta logu, bet saruna pavēra vēl citas un ļoti aktuālas ainas. J. Skvarnovičs ir bijis Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības valdes priekšsēdētājs (1991–2001) un a/s Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs (2001–2006).
Gaidāmajās Saeimas vēlēšanās jābalso par cilvēkiem, kuri sevi jau ir pierādījuši ar reāliem darbiem – ar šādu ieteikumu Valsts prezidents Andris Bērziņš uzrunāja politiski represētos salidojumā Ikšķilē.