Eiropas futbola čempionāta finālturnīra (EČ) ceturtdaļfinālā kā pēdējā iekļuva Ukraina, kas ar vārtiem pagarinājuma kompensācijas laikā pārspēja Zviedriju ar 2:1 un ceturtdaļfinālā tiksies ar Angliju.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba ceturtdien nodēvēja par bīstamu Vācijas un Francijas iniciatīvu atsākt Eiropas Savienības (ES) un Krievijas samitus.
Ukrainā saistībā ar kādu citu noziegumu apcietināts viens no iespējamajiem maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības izpildītājiem, vēsta LTV7.
Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss otrdien faktiski noraidījis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lūgumu Berlīnei piegādāt Kijevai ieročus, lai tā varētu stāties pretī Krievijas militārai agresijai.
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījuši kopīgu deklarāciju par Ukrainas tālāku virzību uz Eiropas Savienību (ES), informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.
Černobiļas AES katastrofa notika 1986. gada 26. aprīlī. Kodolkatastrofa notika Černobiļas atomelektrostacijas ceturtajā blokā, netālu no Pripjatas pilsētas, Ukrainā. Kodolkatastrofa radās uzsprāgstot kodolreaktoram. Tās rezultātā apkārtnē tika izmests ļoti liels radioaktīvo vielu daudzums. Tā tiek uzskatīta par lielāko katastrofu visā kodolenerģijas vēsturē, gan pēc tās seku iespējamā bojā gājušo un cietušo cilvēku skaita, gan pēc saimnieciskajiem zaudējumiem. Kopumā 31 cilvēks gāja bojā no akūtas staru slimības vai apdegumiem, bet 134 cilvēki pārcieta dažādas pakāpes smaguma staru slimību.Tika evakuēti vairāk nekā 115 tūkstoši cilvēku. Seku novēršanai tika mobilizēti nozīmīgi resursi, vairāk kā 600 tūkstoši cilvēku piedalījās katastrofas seku likvidēšanā.
Krievija piektdien sākusi uz pastāvīgās dislokācijas vietām pārvietot karaspēku, kas bija koncentrēts manevriem līdzās Ukrainas robežai, pavēstījusi Krievijas Aizsardzības ministrija
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis likumu, kas ļauj iesaukt armijā rezervistus, neizsludinot mobilizāciju, trešdien paziņojusi prezidenta kanceleja.
Otrdien sākušās ārkārtējās sarunas starp Krieviju un tās atbalstīto kaujinieku pārstāvjiem, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, nolūkā mazināt spriedzi, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrēšana pie Ukrainas robežām.
ASV Federālā aviācijas administrācija (FAA) aicinājusi aviokompānijas izrādīt maksimālu piesardzību, lidojot gaisa telpā Ukrainas un Krievijas robežu tuvumā, vēsta aģentūra "Reuters".
Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels pirmdien paziņojis, ka Krievija ir izvietojusi vairāk nekā 150 000 karavīru pie Ukrainas austrumu robežas un okupētajā Krimā.
Lielbritānija plāno maijā nosūtīt divus karakuģus uz Melno jūru solidaritātes izrādīšanai ar Ukrainu un NATO sabiedrotajiem, vēsta laikraksts "Sunday Times", atsaucoties uz augsta ranga avotiem.
Francijas, Vācijas un Ukrainas līderi pēc sarunām piektdien aicināja Krieviju atvilkt karaspēku, ko tā koncentrējusi pie Ukrainas robežas un anektētajā Krimā, vienlaikus spriedzei reģionā joprojām nemazinoties.
Situācija Ukrainā, pie kuras robežām Krievija savilkusi savu karaspēku, saskaņā ar Lietuvas rīcībā esošo un Ukrainas amatpersonu sniegto informāciju pašlaik izskatās bīstamāka nekā pirms Krimas aneksijas 2014.gadā, paziņojis Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, vienlaikus atzīstot, ka šī situācija ir viens no nopietnākajiem pārbaudījumiem rietumvalstīm.
Kremlis piektdien aicināja Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas kancleri Angelu Merkeli pārliecināt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Donbasā ievērot pamiera vienošanos.