Tiesībsargs

No šā gada janvāra institūcijās dzīvojošajiem bērniem pienākas lielāka kabatas nauda, atgādina tiesībsargs, skaidrojot, ka tas izriet no iepriekš pieņemta Satversmes tiesas (ST) sprieduma.

“Par vakcīnām bija zināms, par tiem drošības pasākumiem bija zināms, par to, kā būtu jātransportē, un kas tur būtu jāievēro bija zināms. Ja tas netika nodrošināts, tur bija jābūt ļoti nopietnām sekām,” komentējot pirmdien izskanējušo informāciju par to, ka neatbilstošu vakcīnu piegādes temperatūras dēļ Latvijā pirms to lietošanas gaida apstiprinājumu no “Astra Zeneca”, RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” norādīja tiesībsargs Juris Jansons.

Kameras lietošana tiešsaistes stundu laikā nav regulēta normatīvajos aktos, tomēr skolotājam būtu jāredz bērni, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Nacionālās apvienības (NA), kā arī partiju apvienību "Jaunā vienotība" (JV) un "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakciju deputāti tiesībsarga amatam virza līdzšinējo tiesībsargu Juri Jansonu.

Tiesībsarga birojs saņēmis informāciju no dažādu profesiju pārstāvjiem, tostarp, mediķiem, ka, nevakcinējoties pret Covid-19, tiem draud atlaišana no darba, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē paziņoja tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.

Latvijas Tiesībsargs Juris Jansons paudis viedokli par ierobežojumiem tirdzniecības nozarē Covid-19 pandēmijas ierobežošanai.

Darba devējs ir tiesīgs darbinieku nosūtīt tikai uz obligāto veselības pārbaudi, bet ne Covid-19 testu, izriet no Valsts darba inspekcijas (VDI) sniegtā skaidrojuma tiesībsargam Jurim Jansonam.

Sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību slimnīcās, prasība pēc Covid-19 testa ir leģitīma un attaisnojama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Covid-19 pandēmija izgaismojusi vairākus svarīgus trūkumus gan ekonomikā, gan veselības nozarē, un pie tiem ir vainīga valdība, šodien konferencē "Kādēļ ir grūti uzticēties valdības viedoklim un lēmumiem krīzes situācijā?" savā uzrunā sacīja tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesībsargs 1.decembrī valdībai nosūtījis bažu pilnu vēstuli. Sekojot situācijai valstī COVID-19 krīzes laikā un vērojot valsts iestāžu rīcību, informējot iedzīvotājus par plānotajiem pasākumiem krīzes pārvarēšanā, tiesībsargs šobrīd ir identificējis vairākas problēmas, kuras valdībai būtu jāizvērtē, lai uzlabotu sabiedrības informētību un labāku izpratni par valsts pārvaldes pieņemtajiem lēmumiem.

Ģimenes dzemdību aizliegums Covid-19 izplatības dēļ, balstoties uz epidemioloģisko situāciju valstī vai konkrētajā slimnīcā, ir leģitīms un attaisnojams, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Valsts nav veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai radītu efektīvu sociālās apdrošināšanas sistēmu, šodien Satversmes tiesas sēdē, kurā skata pieteikumu par vecuma pensijas minimālo apmēru, sacīja tiesībsargs Juris Jansons.

Atbildīgajām Saeimas komisijām būs jālemj, vai minimālo ienākumu sliekšņus, ko noteikusi valdība un apstiprinājis arī parlaments, būs jāpārskata reizi trijos gados vai tomēr reizi gadā. Šādu priekšlikumu izvērtēšanai iesnieguši trīs Zaļo un zemnieku savienības deputāti un partijas “Saskaņa” Saeimas frakcija. Pašlaik sociālās drošības likumā valdība piedāvā noteikt, ka minimālā ienākuma sliekšņus, lai izvērtētu, vai ģimene var saņemt sociālo palīdzību un pakalpojumus, pārskatīs tikai reizi trijos gados. Šo pieeju kritizē gan tiesībsargs, gan virkne ekspertu sociālās drošības jomā.

Ir virkne institūciju, kas ir radījušas problēmas pašreizējai valdību veidojošajai koalīcijai – piemēram, Satversmes tiesa, Tiesībsarga birojs. Tiesībsargs Juris Jansons varētu arī mierīgi sēdēt savā birojā, saņemt algu un neko nedarīt. Taču tiesībsargs Juris Jansons nesēž mierīgi birojā, bet ir aktīvs.

Tiesībsargs Juris Jansons aicina Saeimu sociāli atbildīgi izvērtēt valdības iesniegto valsts budžetu 2021.gadam, jo ne viss budžeta likumprojekta paketē iesniegtais ir atbilstošs tam, kā to lēmusi Satversmes tiesa (ST) spriedumos, kas skar labklājības jomu.

Tiesībsargs Juris Jansons aicina līdz 2024. gadam pārtraukt cilvēku ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros, jo tas ir pretrunā ar pašas valsts sociālās politikas mērķi – cilvēkiem ar invaliditāti nodrošināt atbilstošus sociālos pakalpojumus un dzīvi sabiedrībā, ne institūcijā.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) Tiesībsarga biroja vērtējumam par sociālās aprūpes centros notiekošo kategoriski nepiekrīt, uzskata, ka tas nav objektīvs un tiek pasniegts sabiezinātās krāsās:

Valdība apstiprinājusi Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus vairākos likumos, nosakot minimālo ienākumu līmeni. Turpmāk likumā būs nostiprināts viens rādītājs, ko izmantos kā atskaites punktu minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā sociālās aizsardzības jomā, un tā būs mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediāna uz vienu patērētāju. Rādītājs, ko izmantos 2021. gadā, būs 2018. gada ienākumu mediāna – 544 eiro.

Neskatoties uz to, ka ārkārtējā situācija valstī ir beigusies, Valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) klientu ikdienā joprojām ir teju visstingrākie Covid-19 izplatības ierobežojumi, informēja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.

Tiesībsarga likuma grozījumos paredzētais princips par diviem termiņiem vadošā amatā ir pareizs, lai neveidotos stagnācija, pauda nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava.