Tiesībsarga birojs pērn visbiežāk saņēmis iedzīvotāju iesniegumus par vakcināciju pret Covid-19 un ar to saistītiem tiesību uz privāto dzīvi, darba tiesību, tiesību uz izglītību un pārvietošanās brīvības jautājumiem, teikts Tiesībsarga biroja ziņojumā par 2021. gadu, ar ko Saeimu iepazīstināja tiesībsargs Juris Jansons.
Ziņojumā teikts, ka iedzīvotāju sūdzību skaits īpaši pieaudzis 2021. gada rudenī pēc Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra lēmuma valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kad gan arvien būtiskāk tika ierobežotas nevakcinēto iedzīvotāju tiesības veikt darba pienākumus, gan arī ikviena Latvijas iedzīvotāja tiesības brīvi saņemt preces un pakalpojumus vai, piemēram, pārvietoties nakts stundās mājsēdes dēļ.
Ārkārtējās situācijas izsludināšana ietekmēja arī, piemēram, psiholoģiskās palīdzības grupu darbību. Lai gan attiecīgo grupu darbībai normatīvajā regulējumā tika paredzēti salīdzinoši atviegloti noteikumi, epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās šo grupu klātienes darbību atkal pārtrauca, vēsta lsm.lv, atsaucoties uz Tiesībsarga biroja ziņojumu.
Sūdzības par pulcēšanās tiesību ierobežojumiem Tiesībsarga birojs saņēma arī no personām, kas sodītas par epidemioloģiskās drošības noteikumu pārkāpumu nesaskaņotu mītiņu laikā. Arī šajos gadījumos Tiesībsarga birojs aicināja personas izmantot tām pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus.
Tiesībsarga birojā norādīja, ka epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās valstī kopumā un veselības aprūpes sistēmas pārslodze 2021. gada rudenī atspoguļoja sekas, ko radīja valdības ilgstoši nogaidošā nostāja, izvairoties pielāgot epidemioloģiskos drošības pasākumus pieaugošajam apdraudējuma līmenim un epidemiologu prognozēm, kā arī nepievēršot pietiekamu uzmanību vakcinācijas aptveres kāpināšanai.
Valdības grūtības vienotu lēmumu pieņemšanā un nesaskaņas starp dažādu nozaru ministrijām radīja situāciju, ka nepopulāri valdības lēmumi vairs nebija atliekami un iedzīvotājiem nācās saskarties ar sevišķi būtiskiem cilvēktiesību ierobežojumiem,
uzskata Tiesībsarga birojs.
Pārskata periodā Tiesībsarga birojs vairākkārt vērsies pie valdības un likumdevēja par dažādiem Covid-19 krīzes radītiem problēmjautājumiem, tostarp par atbalsta piešķiršanas nosacījumu pilnveidošanu, par ciešāku sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām un lēmumu skaidrošanu sabiedrībai.
"Ja 2020. gads ir bijis izaicinājumu pilns, tad 2021. gads ir bijis ražīga darba pārbagāts - paralēli daudzām mūsu pārraudzībā esošajām lietām biroja speciālistu ikdienas darba kārtību un uzdevumus arvien vairāk noteica ar Covid-19 pandēmiju saistīto jautājumu risināšana teju visos līmeņos," ziņojumā norāda tiesībsargs Jansons.
Pēc viņa teiktā, cilvēktiesību pieminēšana visdažādākajos veidos bija dzirdama ik uz soļa. "Manuprāt, viena no lielākajām politiķu kļūdām aizvadītā gada laikā bija neprasme katrai sabiedrības grupai uztveramā veidā skaidrot pašu pieņemtos lēmumus. Ar to ik dienu nācās saskarties mūsu biroja darbiniekiem, nenogurstoši gatavojot atbildes uz iedzīvotāju iesniegumiem un jautājumiem, atbildot uz zvaniem, konsultējot, skaidrojot un izglītojot."
Tiesībsarga birojā pērn saņemti kopumā 1954 iesniegumi. Saistībā ar Covid-19 saņemtas 596 e-pasta vēstules un 258 rakstiski iesniegumi.
Birojā pērn ierosinātas 65 pārbaudes lietas, bet pabeigtas vai izbeigtas 70 pārbaudes lietas.
Jansons sacīja, ka pērn Tiesībsarga biroja rekomendācijas izpildītas 76% apmērā, kas ir mazāk nekā iepriekšējos divos gados (2000. gadā - 82,9%, 2019. gadā - 89%. Rekomendāciju izpilde mazinājusies lielākoties saistībā ar noteiktajiem Covid-19 ierobežojumiem, sprieda Jansons.