Ogres novada iedzīvotāju lūdz tiesībsargu apturēt karjera "Granāti" darbības sākšanu

 
©f64.lv, Kaspars Krafts

Vairāk nekā 750 Ogres novada iedzīvotāju lūdz tiesībsargu Juri Jansonu aizstāvēt viņu tiesības un iestāties pret karjera "Granāti" darbības sākšanu pašvaldības teritorijā.

Iedzīvotāji uzskata, ka viņu tiesības tiek rupji ignorētas, savukārt atsevišķas valsts un pašvaldību amatpersonas nespēj vai nevēlas pildīt tiem paredzētos un uzticētos pienākumus, tā vietā "neskaidru motīvu dēļ neslēpti izdabājot apšaubāmas un neskaidras izcelsmes finanšu līdzekļus kontrolējošu biznesmeņu interesēm," teikts Jansonam adresētajā vēstulē.

Šodien plkst.9 Ogres novada domes sēdē deputāti lems par atļauju karjera "Granāti" darbībai, iekasējot no SIA "Granāti pluss" 100 000 eiro drošības naudu, informē Ogres novada pašvaldība.

Iedzīvotāji šodien pie pašvaldības domes ēkas pieteikuši piketu no plkst.8.30 līdz 12, lai aicinātu deputātus atlikt lēmuma pieņemšanu par plānotās darbības akceptēšanu derīgo izrakteņu iegūšanai atradnē "Granāti". Pirms lēmuma pieņemšanas iedzīvotāji aicina domi sākt diskusijas ar sabiedrību par jau esošajām vides problēmām, kuras rada jau darbojošās derīgo izrakteņu atradnes, kā arī par nosacījumiem, ar kādiem būtu pieļaujama jaunu derīgo izrakteņu izstrāde Tīnūžos un Ikšķiles apkārtnē. Organizatori plāno piketam pulcēt 100 cilvēkus.

Kā vēstīts, Ogres novada komitejas sēdē 9.jūnijā deputāti atzina par lietderīgu noslēgt līgumu ar SIA "Granāti pluss" par drošības naudu, paredzot, ka gadījumā, ja uzņēmums nenodrošina ūdensapgādes atjaunošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, minētās darbības veic pašvaldība, izmantojot drošības naudu.

SIA "Granāti pluss" pašvaldību informējusi, ka apņemas neveikt spridzināšanas darbus dolomīta ieguves procesā, pielietojot mehānisko irdināšanu, uzturēt kārtībā un atputekļot - laistīt vai apstrādāt ar pretputēšanas līdzekļiem - atradnei "Granāti" piebraukšanai izmantojamos ceļus. Uzņēmums paudis gatavību izveidot pazemes ūdeņu monitoringa sistēmu un veikt monitoringu, kā arī ierīkot ūdensapgādes urbumus atradnes "Granāti" tuvākās apkārtnes iedzīvotāju īpašumos, kuru ūdens apgādes avotos atradnes "Granāti" darbības rezultātā pazudīs ūdens.

Pašvaldība saņēmusi SIA "Granāti pluss" iesniegumu, kurā uzņēmums piedāvā pašvaldībai slēgt savstarpēju līgumu, kurā paredzēt, ka SIA "Granāti pluss" iemaksā pašvaldībā finanšu nodrošinājuma summu 100 000 eiro, ko pašvaldība drīkst izlietot materiālo zaudējumu segšanai derīgo izrakteņu atradnes "Granāti" izstrādes ietekmes zonā dzīvojošajiem iedzīvotājiem, ja tiks pierādīts, ka materiālie zaudējumi saistīti ar SIA "Granāti pluss" darbību.

Tāpat pašvaldība saņēmusi arī piecu iedzīvotāju iesniegumus, kuros izteikti iebildumi pret karjera darbību, pat pie nosacījuma, ka netiek pielietota spridzināšanas metode. Iedzīvotāji pauduši bažas par karjera darbības negatīvo ietekmi uz pazemes ūdeņu režīma izmaiņām un viensētu ūdensapgādes traucējumiem.

Savukārt biedrības "Iedzīvotāji" pārstāvis Kaspars Upacieris 11.jūnijā Ikšķiles pilsētas svētku tirdziņā rīkoja protesta akciju jeb atvadīšanos no regulāri iegūstama dzeramā ūdens, tīra gaisa, trokšņu un zemes vibrāciju nepiesārņotas vides.

Upacieris norāda, ka faktiski tiek apstādināta visa privātmāju apbūve un pilsētas attīstība teritorijā no dzelzceļa līdz Tīnūžiem. Tie ir ilgtermiņā pašvaldībai neieņemti nodokļi no iespējamiem iedzīvotājiem, pilnībā apstādināta attīstība teritorijā un risks zaudēt jau esošos iedzīvotājus, padarot vidi uz 30 gadiem par degradētu un dzīvajai dabai nedraudzīgu, uzskata aktīvists.

"Tas ir augstas raudzes pašvaldības nihilisms rīkot Zilo kalnu dabas parkā krāšņas pastaigas pa lāzeru izgaismotām taciņām, rādīt svētulīgu prieka seju visai Latvijai ar milzu eņģeli uz ūdenstorņa, bet parakstīt dokumentu, kas pakļaus postam tur pat blakus dzīvojošos vietējos iedzīvotājus turpmākos 30 gadus," uzskata Upacieris.

LETA jau ziņoja, ka Ogres novada domes sēdē 28.aprīlī deputāti pieņēma lēmumu neatļaut SIA "Granāti pluss" dolomīta un smilts ieguvi atradnē "Granāti", Tīnūžu pagastā, izmantojot spridzināšanas metodi.

Savukārt domes komiteju sēdē 19.maijā Ogres novada mērs Egils Helmanis (NA) tomēr rosināja virzīt lēmumprojektu par atļauju veikt dolomīta un smilts atradnes izstrādi "Granāti", neizmantojot spridzināšanu, bet tā vietā atrunājot citas izstrādes metodes un darba laikus. Šāda lēmumprojekta izstrādi Helmanis skaidroja ar nepieciešamību izvairīties no tiesvedības ar "Granāti pluss".

Ņemot vērā novada iedzīvotāju iebildumus, pašvaldība 26.maijā šo jautājumu domes sēdes darba kārtībā neiekļāva. Sapulces dalībnieki iesniedza deputātiem 30 iedzīvotāju parakstītus iebildumus pret ieceri.

Neapmierinātie iedzīvotāji norāda, ka ir pret karjera "Granāti" darbības atļaušanu Tīnūžu pagastā un uzskata, ka Ogres novada deputāti nevar lemt pret sabiedrības viedokli.

"Pieprasām Ogres novada pašvaldībai veikt nepieciešamās darbības, lai tiktu ievērota Satversme, kuras 115.pants nosaka, ka "valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu," teikts rezolūcijā.

Iedzīvotāji norāda, ka valsts un pašvaldību iestādēm, pieņemot lēmumus par atradņu atļauju izsniegšanu, būtu jānodrošina samērīgums starp individuālo labumu, ko gūst atradņu izstrādātāji, un sabiedrības labumu, kā arī jānodrošina kompensācijas mehānismus iedzīvotājiem, kuru dzīve un īpašumi tiek negatīvi ietekmēti šo atradņu izstrādes rezultātā.

Atļaujot atvērt vēl vienu karjeru ar derīgo izrakteņu ieguves vietu 20,3 hektāru (ha) platībā uz 30 gadiem, pirms hidroģeoloģiskās izpētes Tīnūžu pagastā un daļēji Ikšķilē, notiks vēl lielāks kaitējums videi, ūdeņiem, augsnei un zemes dzīlēm, veselībai un īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem, nekā tas jau ir šobrīd, uzskata protestējošie iedzīvotāji.

Sapulces dalībnieki prasa pašvaldībai steidzamu kontroles veikšanu Tīnūžu pagastā visos karjeros, lai pārbaudītu to darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, tai skaitā veikt kontroli par dabas resursa nodokļa iekasēšanu valsts budžetā attiecīgi no ieguves/realizācijas apjomiem visos karjeros un nodrošināt kontroli un uzraudzību par rekultivācijas procesu esošo karjeru darbības laikā vai beidzot karjera darbību pēc to izstrādes.

Tiem karjeriem, kas nav ievērojuši normatīvo aktu prasības savas darbības nodrošināšanai, kā arī, ja dabas resursa nodoklis budžetā ir nomaksāts mazāk, nekā bija jāmaksā, sapulces dalībnieki pieprasa atņemt tiesībās darbības tālākai turpināšanai.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", "Granāti pluss" pēdējos trīs gados strādājusi bez apgrozījuma. Pērn uzņēmuma zaudējumi sasnieguši 6553 eiro. Uzņēmums reģistrēts 2015.gadā, tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Granāti pluss" īpašnieki ir Toms Augustāns un Eva Mence.