Tiesībsargs Juris Jansons, veicot pārbaudes lietu par dzimumnoziegumu pret bērniem izmeklēšanu, konstatējis vairākus būtiskus trūkumus šo nodarījumu pirmstiesas izmeklēšanā. Kopumā gandrīz trešdaļas noziegumu pirmstiesas izmeklēšana ilgst divus gadus vai ilgāk, kas ir nepieļaujami no bērnu tiesību viedokļa.
Lai arī izmeklēšana tādās krimināllietās, kur no seksuālās vardarbības cietis bērns, prasa ļoti augstu profesionālo kvalifikāciju, tiesībsargs secinājis, ka izmeklētājiem trūkst pieredzes un kompetences šādas lietas izmeklēt.
Tiesībsargs pārbaudes lietu ierosināja, pamatojoties uz kādas privātpersonas iesniegumu, kā arī Profesionālo audžuģimeņu apvienības “Terēze” ziņojumu. Biedrība norāda, ka audžuģimenēs ievietoto
bērnu skaits, kuri cietuši no seksuālās vardarbības agrīnā vecumā, nav mazinājies un process, kā tiek fiksēta un pierādīta seksuālā vardarbība pret bērniem, ir ļoti ilgstošs un neefektīvs.
Lielākajā daļā gadījumu kriminālprocess vispār tiek izbeigts pierādījumu trūkuma dēļ. Ir gadījumi, kad bērni tiek atdoti bioloģiskajā ģimenē, kur turpina ciest no vardarbības. Apvienības “Terēze” vadītāja Ārija Martukāne norāda, ka tās procesuālās darbības, kā un kādas tiek veiktas šo izmeklēšanu ietvaros, pašlaik nav bērnu interesēs. Viņai radies iespaids, ka ir seksuālās vardarbības lietas pret bērniem, kuras vispār tiek aizmirstas - uz gadu vai vispār. Ārija Martukāne min arī konkrētus piemērus. Kādam bērnam bija nodarīts tik smags kaitējums, ka viņš nonāca slimnīcā. Par notikušo bērns varēja pastāstīt, bet pēc aptuveni diviem gadiem vainīgais tā arī nav saukts pie atbildības.
Eksperti norāda, ka agrīnā vecumā pārciestā seksuālā vardarbība ir postoša bērna personībai, fiziskajai un garīgajai veselībai un atstāj dziļas sekas uz visu mūžu. Nav izprotama situācija, kad pret personu, kura bijusi vardarbīga pret bērnu, ir ierosināts kriminālprocess, bet tas ilgstoši netiek pienācīgi izmeklēts, tā pakļaujot cietušo bērnu iespējamai atkārtotai vardarbībai, kā arī nenodrošinot citu iespējamo upuru aizsardzību.
Tiesībsarga birojs vairāk nekā divus gadus analizēja pirmstiesas izmeklēšanas procesus lietās, kas saistītas ar noziedzīgu nodarījumu, kas vērsti pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību. Noslēdzot pārbaudi, tiesībsargam ir vairāki būtiski secinājumi un ieteikumi, bet īpaši tiesībsargs uzsver nepieļaujami ilgo izmeklēšanu daudzās lietās, izmeklētāju profesionālo kvalifikāciju un specializāciju, kā arī problēmas resorisko pārbaužu (pēcpārbaude par lietas izmeklēšanu) veikšanā un bērnu iztaujāšanā to laikā.
“Lietas, kas vērstas pret bērnu dzimumneaizskaramību un tikumību, nav vienkāršas, tās prasa augsta līmeņa specializāciju un profesionalitāti visā izmeklēšanas procesā, tāpēc ir nepieciešams celt šādu noziegumu pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti,” saka Juris Jansons. Lai arī lielākā daļa lietu par seksuāla rakstura noziegumiem pret bērniem tiek izmeklētas sešu mēnešu laikā, tomēr nepiedodami liela daļa tiek izmeklēta gadu, divus gadus un ilgāk.
Kopumā 28 procenti jeb gandrīz trešā daļa no visām 2019. gada lietām tiek izmeklētas līdz diviem gadiem vai ilgāk. Līdzīga situācija veidojas 2020. gadā, kur lietu, kuras tiek izmeklētas jau divus gadus, salīdzinoši nav daudz, bet ceturtajā daļā lietu pirmstiesas process vēl turpinās, kas nozīmē, ka tas varētu ieilgt. Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norāda, ka sevišķi smagi noziegumi tiek izmeklēti vēl ilgāk un tieši šajās lietās visbiežāk pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.
Kādi tad ir iemesli, kāpēc pārtrauc izmeklēšanu, ja sevišķi smags noziegums ir izdarīts pret bērnu? Tiesībsargs secinājis, ka ir problēmas ar pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti, un, ja kriminālprocess tiek izbeigts pierādījumu trūkuma dēļ, var gadīties tāda situācija, ka cietušais bērns nonāk atpakaļ varmācīgā vidē.
Viens no iemesliem, kāpēc kriminālprocesi tiek izbeigti, ir grūtības sazināties, nopratināt vai aizturēt iespējamo aizdomās turēto. Proti, nav zināma aizdomās turētā atrašanās vieta vai arī iespējamais aizdomās turētais nesadarbojas ar policiju. Uz to visbiežāk ir norādījuši Valsts policijas iecirkņi. Piemēram, vienā iecirknī jau 2017. gadā ir saņemta informācija par sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu un uzsākts kriminālprocess, taču tajā ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa apturēšanu, pamatojoties uz to, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais slēpjas un nav zināma viņa atrašanās vieta.
Citā iecirknī tika uzsākta sevišķi smaga nozieguma izmeklēšana par to, ka, iespējams, veikta seksuāla vardarbība pret mazgadīgo, kura sazāļota. Kriminālprocesā ir noskaidrota iespējamā vainīgā persona, taču iecirknim joprojām nav izdevies noskaidrot viņa pašreizējo atrašanās vietu. Savukārt citā iecirknī lietā, kur kriminālprocess tika uzsākts pirms gandrīz desmit gadiem par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu pret mazgadīgo, aizdomās turētais ir izsludināts meklēšanā, tādēļ kriminālprocess ir apturēts.
Ilgu laiku šajos kriminālprocesos prasa arī nozīmētās ekspertīzes un atzinumi. Lietas iznākumu ietekmē arī izmeklētāja kompetence un zināšanas par dzimumnoziegumu izmeklēšanu. Tiesībsargs uzskata, ka vajadzīga šādu noziegumu izmeklētāju specializācija, bet policijā uzsver, ka izmeklētāju trūkst, tāpēc tas nenotiks… .
Kritiski situāciju vērtē centra “Dardedze” valdes locekle Laila Balode: “Kad pastāv pamatotas aizdomas par bērna seksuālu izmantošanu, mēs iedrošinām ģimenes vērsties policijā, lai bērns saņem cietušajam pienākošos atbalstu un vainīgais tiek apturēts.
Taču pašreiz pat tādā jomā kā dzimumnoziegums pret bērnu nevaram paļauties uz to, ka tiks ierosināta krimināllieta un speciālisti rīkosies operatīvi un kompetenti.
Tā kā šīs lietas bieži ir grūti pierādīt, policija nereti krimināllietas vietā izlemj rosināt resorisko pārbaudi - bez skaidriem kritērijiem vai pamatojuma. Rezultātā bērns netiek atzīts par cietušo, dažkārt ar viņu tiek vestas neoficiālas sarunas, mēs zaudējam laiku un lieta netiek atrisināta.”
Tiesībsargs ir sagatavojis arī priekšlikumus Iekšlietu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Valsts policijai un prokuratūrai. Viens no priekšlikumiem ir nodrošināt, ka noziegumus, kas vērsti pret bērnu tikumību un dzimumneaizskaramību, neizmeklē reģionālo nodaļu iecirkņi, bet gan augstāka līmeņa specializētās struktūrvienības un amatpersonas. Tiesībsargs arī ierosina (neraugoties uz policijas vadības skepsi) ieviest amatpersonu specializāciju noziegumu, kas vērsti pret bērnu tikumību un dzimumneaizskaramību, pirmstiesas izmeklēšanā, lai izmeklētāji netiek noslogoti ar cita veida lietām. Šādās lietās, pēc tiesībsarga domām, ir jāievieš prokurors, kas uzrauga šādu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu. Jau līdz aprīļa beigām amatpersonām tiesībsargam ir jāsniedz atskaite par paveikto.
