7.jan 2021
No 8. janvāra Latvijas Nacionālais teātris paplašina e-teātra piedāvājumu ar sešu izrāžu ierakstiem. E-teātra repertuārā – latviešu autoru un dramaturgu darbu iestudējumi, kas kļuvuši par neaizmirstamiem mākslas notikumiem uz mūsu skatuvēm.
Vizmas Belševicas “Bille” – režisors Valdis Lūriņš. Vizmas Belševicas triloģija „Bille” ir ievērojamās latviešu dzejnieces autobiogrāfisks darbs, tajā ir viņas Rīgas noskaņa – strādnieku dzīvoklis īres namā Grīziņkalnā, basas kājas, melna maize, trokšņaini kaimiņi, trūkums, dzelžaina nepieciešamība pēc tīrības un kārtības, bet pāri visam – sapnis par Latviju, lepnums par jauno valsti, ticība, ka savām rokām varēs izdarīt visu. Titullomā – Dace Bonāte, kura par darbu šajā iestudējumā saņēmusi “Spēlmaņu nakts” balvu.
Ingas Ābeles “Klūgu mūks” – režisore Indra Roga. Kad iznāca Ingas Ābeles „Klūgu mūks”, tas satricināja divu grupu cilvēkus līdz sirds dziļumiem. Vieni no tiem bija Latgales puses ļaudis un viņu novadnieki visās Latvijas malās, otri – labas literatūras cienītāji. Pirmie atzina, ka stāsts par izcilo Latgales vīru – mācītāju un literātu Franci Trasunu – un tikpat ievērojamo lidotāju Jāzepu Baško uzceļ pieminekli Latgalei un atklāj tās sirdi. Otrie sajūsminājās par rakstnieces valodas krāšņumu, poētisko Latgales ainavu un dziļi sajustajiem cilvēkiem.
Indras Rogas redzējumā „Klūgu mūks” runā par mūsu tautas raksturu, par nepieciešamību lūkoties debesīs un spēju sapņot, jo arī visneprātīgākie sapņi piepildās. Pat ja mūžs ir par īsu, lai pats sapņotājs to pieredzētu. Un tā arī ir dzīves jēga. „Ticēt un darīt – tas ir viss! Pieņemt, izturēt un nekrist izmisumā.”
Rasa Bugavičute-Pēce “Sarkangalvīte un vilks” – režisors Elmārs Seņkovs. Iedvesmojoties no Brāļiem Grimmiem, tapis mūsdienu stāsts par Sarkangalvīti, viņas Mammu, Mednieku un mīļo Vecmāmiņu, kura dzīvo otrpus mežam. Bet mežu mūsu stāstā pārvalda Meža parlaments – Zaķis, Tītars, Ods, Bebrs un Ķirzaka –, kas Sarkangalvīti mudina rīkoties pēc pašu izdomātiem likumiem, tā sargājoties no Vilka. Tomēr, lai kādi būtu Meža likumi, Vilku interesē tikai viens vienīgs – ēšanas likums. Ko nu? Klausīt sirdij, nezaudēt modrību un dziedāt līdzi Meža parlamenta dziesmām.
Māris Bērziņš “Svina garša” – režisors Valters Sīlis. Dēku un piedzīvojumu romāns no vienas puses, traģikomisku notikumu virkne, kas maina cilvēku dzīves, no otras puses – tā literatūras pazinēji raksturo šo Māra Bērziņa darbu. Romāna dramatizējumā uz Nacionālā teātra skatuves spēcīgi aktierdarbi savijas ar dokumentālā teātra tiešumu un attēlotā laikmeta skaudro realitāti. 1940. un 1941. gadā Latvijā straujā tempā nomainās lielvalstu varas, un latviešu puisis Matīss no Torņakalna, kurš nevēlas karot ne vienā, ne otrā frontes pusē, mēģina būt malā. Protams, tas neizdodas. Nepieciešamība izdzīvot frontes aizmugurē, uzdzīve un andelēšanās ar kreiso preci, pirmā sastapšanās ar mīlestību, nodevību, nelietību, žēlsirdību, un svina garša mutē. Gan no nomaldījušās lodes, gan no tā, kas notiek ar Latviju.
Harijs Gulbis “Cīrulīši” – režisors Edmunds Freibergs. Ir vēls rudens vakars “Cīrulīšu” pagalmā, kad visi trīs Zelmas pieaugušie bērni sapulcējas pie viena galda, lai vēl pēdējo reizi pasēdētu kopā, pirms mamma dosies dzīvot pie viena no viņiem, Raimonda, un lai atcerētos bērnību, tās jokus un raizes. Bet mammas sirdi nomāc jaunas raizes.
Izrāde-veltījums visām latviešu viensētām. Izrāde-veltījums visām mammām. Un izrāde-veltījums mums, viņu bērniem. Zelmas lomā – Lāsma Kugrēna.
Kārlis Krūmiņš “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris” – režisors Valters Sīlis. Valsts dibināšanas dienas simulācija, iespēja pašiem atgriezties vairāk nekā 100 gadus senā pagātnē Rīgā, Pilsētas II teātrī, kur kopā sanāca gan drosmīgi un stratēģiski valstiski domājoši, gan vienkārši avantūristiski noskaņoti un nejauši iesaistīti cilvēki, kas pieņēma vēsturisko Latvijas Republikas proklamāciju. Starp patriotiski un jūsmīgi noskaņotiem, bija arī skeptiski un visu apšauboši cilvēki, starp gudriem un erudītiem – apjukuši – visas šīs balsis skanēs jums ausīs, un jums būs jāizšķiras, pie kuriem vēlaties piederēt jūs.
Biļetes uz e-teātra izrādēm un plašāka informācija par iestudējumiem atrodama Nacionālā teātra mājas lapā. Izrāžu ierakstus veikusi Latvijas Televīzija projekta “Teātris.zip” ietvaros ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu. Bet iestudējuma “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris” ieraksts tapis, pateicoties LR Kultūras ministrijai.
Sekot līdzi Latvijas Nacionālā teātra aktualitātēm iespējams teātra mājaslapā www.teatris.lv un sociālajos tīklos Facebook, Twitter, Instagram.