«Studenti Latvijā strādā daudz vairāk nekā citu Eiropas valstu jaunieši. Neskatoties uz to, ka viņi iestājušies pilna laika studijās, viņiem izdodas mācības savienot ar darbu uz pilnu slodzi,» analizējot EUROSTUDENT aptaujas Latvijā iegūtos datus, secina viena no pētījuma veicējām – Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta (LU FSI) pētniece Ilze Trapenciere.
71 % vidusskolēnu, potenciālo studentu, studijām plāno izvēlēties kādu no Latvijas augstskolām, - tā liecina Starptautiskās komerciālās profesionālās vidusskolas veiktais pētījums.
Salīdzinot ar 2009.gadā veiktās aptaujas rezultātiem, Latvijas studentu dzīves apstākļos straujas izmaiņas nav notikušas, šodien atzina viens no pētījuma "Studentu sociālie un ekonomiskie dzīves apstākļi" veicējiem Aleksandrs Aleksandrovs.
Strādājošo studentu skaits laikā no 2009.gada līdz 2013.gadam ir pieaudzis un patlaban algotā darbā studiju laikā ir nodarbināti 49% pilna laika studentu, taču pirms četriem gadiem strādāja tikai 45% pilna laika studentu, liecina "Eurostudent" pētījuma dati.
Studenti, kas šajā akadēmiskajā gadā rakstīs bakalaura vai maģistra programmas noslēguma darbu un tam izvēlēsies kādu no Brīvības un solidaritātes fonda (BSF) piedāvātajiem tematiskajiem blokiem, var pieteikties vienreizējai stipendijai 200 latu apmērā.
Jaunieši Latvijā vēl līdz galam neapzinās, ka par savas karjeras veidošanu, profesijas izvēli jāsāk domāt jau skolas solā, atklāj Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) aptaujas, kurā piedalījās 1035 jaunieši, dati.
Valsts garantētā studiju un studējošā kredīta pieejamais apjoms trīs gadus palicis nemainīgs – aptuveni 29 miljoni latu, taču ar katru gadu ir aizvien mazāk studentu, kas to vēlas izmantot.
Rīgas Franču liceja absolvents un nu jau Misūri universitātes Kanzassitijā students Uldis Gaismiņš tenisu spēlē jau kopš bērnības. Vienubrīd pat domājis par profesionāla sportista karjeru, taču tad sapratis, ka tas nav viņa ceļš.
Studenti nobažījušies par finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai nākamā gada budžetā, aģentūru LETA informēja Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Mikus Dubickis.
No desmit Neatkarīgās aptaujātajām Latvijas augstskolām tikai vienā visas budžeta vietas ir aizņemtas. Augstskolu pārstāvji atzīst, ka kopumā ir jūtams pieteikumu kritums, kā iemeslus minot gan vidusskolas absolventu samazinājumu, gan pērn pār nozari nolijušo antireklāmu, ko izvērsa bijušais izglītības un zinātnes ministrs.
Nav daudz to jauniešu, kas vēlas studēt latviešu valodu un literatūru. Tas jāsecina, uzzinot, ka nepilna mēneša laikā Latvijas augstskolās, kurās piedāvā mācīties Baltu filoloģijas un Klasiskās filoloģijas programmas, vēl nav aizņemtas visas budžeta vietas.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis piekritis apgalvojumam, ka Latvijā augstskolu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ir pārāk liels. Vairāk nekā puse (54%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka, viņuprāt, ir jāsamazina augstskolu skaits Latvijā (23% - noteikti jā; 31% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, jūlijā veiktais pētījums.
Skaļas reklāmas televizora ekrānos aicina studēt tehniskās zinātnes, jo tad atšķirībā no humanitārajām nekad nevajadzēšot pārlūkot darba sludinājumus. Tomēr ķermenim, kas darbojas, nepieciešama arī galva.
Ir noslēgusies pieteikšanās studijām 11 Latvijas augstskolās, kuras iekļāvušās vienotajā pieteikumu iesniegšanas tīklā, tajā studijām pieteikušies 9728 reflektanti, liecina statistikas dati par apstiprinātajiem pieteikumiem uzņemšanai pamatstudiju programmās līdz šodienas plkst.9.
No pirmdienas - 15.jūlija, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA) sāk jauno studentu uzņemšanu pilna laika klātienes studijām bakalaura programmās - "Sporta zinātne" un "Fizioterapija" ar specializāciju sporta jomā. Uzņemšana bakalaura programmu nepilna laika neklātienē sāksies mēnesi vēlāk - 19.augustā.
No pirmdienas, 8.jūlija, sākusies klātienes pieteikšanās studijām Latvijas Augstskolās. Uzņemšana norit bez starpgadījumiem un reflektantiem nav jāstāv garās rindās, lai iesniegtu dokumentus.
Studiju programmu akreditācijas procesa ieilgšana rada aizvien lielākas bažas, ka daudzi studenti nesaņems pilntiesīgus diplomus. To, ka šīm bažām ir pamats, liecina fakts, ka joprojām nav noslēgts līgums starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Vācijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūru ASIIN, kam vajadzēja kūrēt šo procesu.
Rīgas domei nāksies atmaksāt divus pašvaldības galvotos studiju kredītus kopumā 3500 latu apjomā, jo studenti, kam tie izmaksāti, sākoties kredīta atmaksas termiņam, pazuduši no bankas redzesloka, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
«Vēlos iemācīties latviešu valodu, lai varētu komunicēt ar pacientiem. Taču ne mazāk svarīga man šķiet pati valoda – tā varētu palīdzēt daudz labāk iepazīt vietējos iedzīvotājus,» saka Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) medicīnas students Henriks Mīre Īlers, kas Latvijā ieradies no Norvēģijas.