Pētījums: Gandrīz katrs ceturtais ārvalstu students ar studijām Latvijā nav apmierināts

Gandrīz katrs ceturtais jeb 24% ārvalstu studentu kā vienu no galvenajiem neapmierinātības iemesliem ar studijām Latvijā minējuši sabiedrības negatīvo attieksmi un diskrimināciju, šodien pētījuma "Latvijā studējošo saliedētības veicināšana un ārzemju studentu diskriminēšanas mazināšana" prezentācijā sacīja projekta vadītājs Juris Iljins.

Šis iegansts ierindojas trešajā vietā aiz tādiem neizbēgamiem iemesliem kā nepietiekamas latviešu valodas zināšanas un atšķirtība no izcelsmes valstī esošajiem draugiem un ģimenes - tādēļ pilnībā apmierināti ar studiju vidi Latvijā nav jutušies attiecīgi 35% un 30% ārvalstu studentu.

"Raksturīgi, ka ar diskriminējošu attieksmi visbiežāk nācies saskarties tiem studentiem, kuri Latvijā dzīvo ilgstoši. Turklāt nav būtiskas atšķirības rezultātos atkarībā no studentu reliģiskās piederības," izteicās Iljins.

59% atzinuši, ka diskriminācija ir notikusi tautības dēļ, 45% - valsts piederības vai valstiskās izcelsmes dēļ, 39% - kultūras atšķirību dēļ, 35% - sociālā stāvokļa, 32% - rases, 31% - dzimuma, 21% - reliģiskās piederības, bet 16% - vecuma dēļ. Kā biežāk izjustās diskriminācijas formas minētas aizskarošas piezīmes un komentāri, kā arī atšķirīgas akadēmiskās prasības.

Ar diskriminējošu attieksmi nav saskārušies tie ārvalstu studenti, kuri neuzskata sevi par reliģioziem vai piederīgiem kādai noteiktai reliģijai, kā arī tie, kuri Latvijā uzturas salīdzinoši neilgu laiku.

Savukārt vietējie studenti, kuri nav bijuši pilnībā apmierināti ar studijām, atzinuši, ka visbiežāk neapmierinātības iemesls ir personiskās motivācijas trūkums - tā domā 37% studentu. 15% atzīst, ka viņiem ir grūtības iegūt informāciju, bet vēl daļai neapmierinātību raisa nepietiekamās angļu valodas vai krievu valodas zināšanas - to atzīst attiecīgi 14% un 11% aptaujāto.

Toties, runājot par vidējo apmierinātību, gan vietējie, gan ārvalstu studenti piecu punktu skalā devuši 3,9 punktus.

Jautāti par to, kālab vispār studijām izvēlējušies Latviju, 43% ārzemju studentu norādījuši pieņemamo studiju maksu, 33% - labas atsauksmes no citiem studentiem, bet 30% - augstu izglītības kvalitāti. Toties vietējie studenti atzinuši, ka te ir viņu interesēm saistoša apmācība, augsta izglītības kvalitāte un sakārtots mājvietas jautājums - tā domā attiecīgi 59%, 42% un 33% aptaujāto.

Pētījumā atklājies, ka vietējie studenti pret ārvalstu studentiem ir kopumā viesmīlīgi noskaņoti - 81% atzīst, ka viņiem nav nekādu problēmu kontaktēties ar ārzemju studentiem, 60% domā, ka abas puses viena no otras var daudz ko mācīties, un tikai 6% atzinuši, ka vairās no kontakta ar ārzemju studentiem, 5% abas puses uztver kā konfliktējošas nometnes, bet 16% atzīst, ka, atrodoties ārzemju studentu vidū, nejūtas droši.

Arī ārvalstu studenti kopumā pauduši pozitīvu viedokli - 28% atzīst, ka viņiem nav nekādu problēmu kontaktēties ar ārzemju studentiem, 56-58% domā, ka abas grupas viena no otras varētu daudz ko mācīties, 12% uzskata, ka vietējie un ārzemnieki ir divas konfliktējošas nometnes, 11% izvairās no kontakta ar vietējiem, bet tikpat liela daļa jūtas nedroši, atrodoties starp vietējiem studentiem.

Toties 40% vietējo un 28% ārzemju studentu atzinuši, ka izglītības kvalitāte uzlabotos, ja lekcijas notiktu abām studentu grupām kopā.

Gan viena, gan otra puse uzsver, ka būtu gatava iesaistīties saliedējošās aktivitātēs - tā domā attiecīgi 46% vietējo un 49% ārvalstu studentu, 46% ārvalstu studentu vēlētos, lai viņam ir kāds konkrēts vietējais students, kas palīdzētu risināt problemātiskas situācijas, un 33% vietējo studentu labprāt par šādu personu kļūtu. Tāpat abas puses būtu ieinteresētas saņemt informāciju par aktuāliem jautājumiem sev saprotamā valodā - to norādījuši 44% vietējo un 43% ārvalstu studentu, bet katram trešajam no abu grupu studentiem būtu saistoši augstskolas iepazīšanas pasākumi.

Kā pētījuma prezentācijā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Andis Geižāns, iegūtie dati noderēs, izstrādājot un īstenojot augstskolu internacionālās stratēģijas. Pēc statistikas datiem, patlaban no kopējā studentu skaita ārvalstu studenti ir 5,5%, bet laika gaitā šeit studējošo ārvalstu studentu skaitu ir plānots palielināt.

Pētījums norisinājies no 2013.gada novembra līdz 2014.gada martam. Tajā piedalījušies 1130 Latvijā studējošie vietējie studenti un 510 Latvijā studējošie ārvalstu studenti - gan mobilitātes programmu, piemēram, "Erasmus", studenti, gan tie, kas Latvijā studē ar mērķi iegūt konkrētu akadēmisko grādu. Studenti pārstāv septiņas pēc ārvalstu studentu skaita lielākās Latvijas augstskolas - Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, biznesa augstskolu "Turība", Baltijas Starptautisko akadēmiju, Informācijas sistēmu un menedžmenta augstskolu, kā arī Rīgas Ekonomikas augstskolu.

Pētījumu organizē Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlaments, finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Latvija. Projekta partneres ir Latvijas Studentu apvienība un Kultūras ministrija.