Rīgas Franču liceja absolvents un nu jau Misūri universitātes Kanzassitijā students Uldis Gaismiņš tenisu spēlē jau kopš bērnības. Vienubrīd pat domājis par profesionāla sportista karjeru, taču tad sapratis, ka tas nav viņa ceļš.
Tomēr atmest tenisam ar roku arī nav vēlējies, tāpēc nolēmis mēģināt savienot profesijas apguvi un sportu. Skatiens apstājies pie ASV augstskolām, kur daudzviet to arī piedāvā darīt, turklāt vēl piešķir sportista stipendiju. Viņš mudina arī citus kustīgus un aktīvus jauniešu izmantot šādu iespēju – gan valodu, gan pieredzes apguves dēļ.
Pamatskolā un vēl 10. klasē tenisa spēlēšana Uldim aizņēma daudz laika, kā pats saka – praktiski visu no mācībām brīvo daļu. «Domāju, ka būšu profesionāls sportists, tāpēc ļoti mērķtiecīgi uz to gāju,» teic Uldis. Taču 11. un 12. klasē sapratis, ka tomēr profesionāļa karjera viņu nesaista, tāpēc pārgājis uz vieglāku režīmu.
Jau agrāk viņš bija dzirdējis, ka ASV ir iespēja veidot sportista karjeru un iegūt arī izglītību. Sākotnēji tā bijusi tikai nenoteikta iecere, bet
10. klasē tā pārvērtusies par noteiktu apņemšanos. Lēmumu pamudinājis pieņemt ASV pavadītais mēnesis. «Uzzināju, ka tiešām daudzās turienes augstskolās var savienot mācības un sportiskās aktivitātes – tur tiek piedāvāts turpināt treniņus dažādos sporta veidos, turklāt ne tikai uzturēt sevi formā, bet uzlabot rādītājus,» norāda Uldis. Svaru kausi par labu ASV nosvērušies arī tāpēc, ka tur jau mācās vairāki viņa draugi un viņi ir apmierināti ar savu izvēli. Noskaidrojis, ka arī noskatīto programmu Biznesa administrācija un menedžments piedāvā vairākas augstskolas. Ne mazāks svarīgs bijis arī vecāku viedoklis. Viņi atbalstījuši dēla izvēli, un, lai gan tētis sākumā bijis mazliet domīgs.
Nopietni gatavojas testiem
Kad visas bumbiņas iekritušas tukšajās vietās, atlicis tikai rīkoties. Pats pirmais solis mērķa īstenošanai bija sagatavošanās starptautiskajiem testiem – informāciju par tiem ieguvis internetā (piemēram, par TOEFL un SAT). SAT esot primārais, jo tā rezultāti visvairāk tiekot ņemti vērā – it īpaši vērtējums par zināšanām matemātikā un lasīšanā. Prasības testos esot stingras: 20 minūšu laikā jāpaspēj izlasīt trīs lappušu garš teksts un jāatbild uz apmēram 20 jau-tājumiem, kā arī 20 minūšu laikā jāuzraksta eseja. Arī matemātikas sadaļa bijusi āķīga – 24 jautājumiem bija atvēlētas vien 25 minūtes. Lai to visu izdarītu labā līmenī, Uldis jau iepriekš gatavojies un to iesaka darīt arī citiem, kas vēlas iet viņa ceļu. Tā kā viņam skolā pirmā svešvaloda bijusi franču, lai pamatīgāk apgūtu angļu valodu, apmeklējis arī privātskolotāju.
No Ulda klases daudzi savulaik bijuši apņēmības pilni braukt studēt aiz Latvijas robežām, taču galu galā tikai viņš un vēl viena meitene ir šo nodomu īstenojuši. Vēl viens puisis taisoties braukt nākamgad, bet pārējie gan paliekot tepat. Kā galveno iemeslu, kāpēc tā iznācis, Uldis min neuzņēmību, nevis finanšu problēmas. Esot jau saprotams, jo 12. klasē slodze nav maza, un daudzi nevēlējās vēl papildus piestrādāt, pamatīgāk apgūstot angļu valodu.
Nosūta 500 pieteikumu
Lai izskatītu studiju iespējas ASV, Uldis izmantojis portāla www.educationusa.info,
www.collegeboard.org un arī citu sniegto informāciju. Savu pieteikumu izsūtījis daudzām augstskolām – kopumā 500 e-pastu. Lai to varētu ātrāk izdarīt, paaicinājis palīgā pat kādu no saviem paziņām. Jau pirmajā mēnesī sāka nākt atbildes. Izskatot atbildējušo sarakstu un izvērtējot skolu noteikumus un iespēju saņemt stipendiju, apstājies pie vairākām augstskolām, arī Misūri universitātes Kanzassitijā. Šo augstskolu izvēlējies tāpēc, ka tas licies visinteresantākais piedāvājums. Arī vieta un skola patikusi – tā esot jauna, liela, internacionāla un prestiža. Turklāt fakultāte, kurā izvēlējies studēt, atrodas jaunā ēkā. Pozitīvi, ka tenisa komandas treneris rādījies ļoti atsaucīgs. Uldis piebilst, ka, lai tiktu uzņemts augstskolā, bija jānosūta ne tikai vidusskolas atestāts ar visām sekmēm un testu atzīmes, bet arī video ar treniņu materiālu, kurā var redzēt, kādā līmenī jaunais sportists spēlē. Treneris to izvērtē un tad ieteic, pieņemt vai nepieņemt pretendentu augstskolas komandā. Nevajag baidīties no tā, ka nav rangu vai ļoti labu sasniegumu. Arī Uldim tādu neesot: «Punkti man ir, bet starptautisko rangu nav.»
Uzsvars – mācības
To visu sasummē – trenera teiktais plus sekmes, un, ja augstskolu viss apmierina, tā atsūta uzaicinājumu sākt studijas. Viņam no maksimālajiem 2400 punktiem izdevies saņemt 2300, kas ir ļoti labs rādītājs.
«Šajā universitātē galvenais ir mācības, bet sports ir blakus nodarbe. Arī treneri to ņem vērā, sekojot līdzi, vai students spēj savienot treniņu slodzi un mācības. Ja tas paliek par grūtu, treniņu apjomu samazina,» skaidro Uldis, piebilstot, ka skolā ir pavisam 13 komandas dažādos sporta veidos. Jāmācās četri gadi, un visus šos gadus līdztekus arī sporto: ik nedēļu tam plānotas 20 stundas. Viņu apmierinot, ka šajā augstskolā teniss nav augstā līmenī, jo tādā komandā viņam būtu grūti konkurēt. Ja arī šajos gados sportiskie rezultāti krietni pakāpsies, sportam visu roku tomēr negrasoties atdot un savus plānus mainīt neesot domājis. Kas gan neesot mazsvarīgi, viņš tur saņems arī sportista stipendiju, un tā ir visai iespaidīga summa. Ja par mācībām gadā jāmaksā 36 000 dolāru, tad stipendijas atsvars ir 85%. Pēc gada stipendiju, ņemot vērā gan sportiskos, gan mācību rezultātus, varot arī palielināt – gan sporta, gan akadēmisko, un tad studijas iznāk gandrīz par brīvu.
Jāapgūst arī teātra māksla
Slodze un pienākumu nasta neatlaidīgo puisi nebiedē – pie tās viņš jau pieradis. Mazliet satraucot tas, vai spēs izlasīt visu obligātās literatūras apjomu. «Mācību programma paredz, ka mums jālasa klasikas darbu pilnās versijas angļu valodā. Bīstos, ka tas var nozīmēt – viss brīvais laiks paies pie grāmatām. Tur lielu vērību veltī vispārējās inteliģences, komunikācijas spēju un personības attīstībai. Piemēram, ir arī tādi mācību priekšmeti kā teātra un oratora māksla,» norāda Uldis, atzīstot, ka šāda vispusība esot uzteicama. Lai gan par savām jau esošajām zināšanām nevarot kaunēties – te sniegtā izglītība ir labā līmenī, un Latvijas skolas beigušie daļā mācību priekšmetu ir pat augstākā līmenī – it īpaši matemātikā. Par to pārliecinājies, arī pildot starptautiskos testus, kur lielākā daļa uzdevumu bijuši pamatskolas līmenī. Taču atbildēšanu sarežģījušas valodas prasmes, jo visi termini bija jālieto angļu valodā.
Brīvlaiki arī ir pietiekami gari, lai atvilktu elpu – vasarā tie ir trīs mēneši, vēl arī ziemā viens mēnesis (uz Latviju tagad viņš atbraukšot tikai 13. decembrī), kā arī pa vēl kādai nedēļai semestros. Nodarbību plāns arī viņa universitātē nav blīvs – vidēji trīs lekcijas dienā. Daudz paredzēts apguvei pašmācībā. Skaidrs, ka viņam daudz laika paņems tieši teniss – it īpaši pirmajā semestrī, kad treneri pamatīgi nodzenājot, lai pienācīgi sagatavotu sezonai. Savu laiku paņems arī sacensības – vai ik nedēļas nogali notiekot mači starp augstskolām. Taču viņš cerot, ka atradīsies laiks arī tam, lai ie pazītos ar tuvākām un tālākām vietām.
Pirmais gads – visdārgākais
Runājot par tēriņiem, Uldis atzīst, ka pirmais studiju gads iznākot visdārgākais. Sākot jau ar dokumentu sūtījumiem augstskolai, potēm, biļetēm, kuras nācies pirkt pēdējā mirklī, līdz ar to cena bijusi bez jebkādām atlaidēm. Viņš saskaitījis, ka ik nedēļu nācies iztērēt apmēram 50 latu vai pat vairāk. Baidījies jau, ka arī bagāžai nāksies krietni patērēties, taču paziņas mudinājuši par to nekreņķēties – galvenais, lai pirmajam mēnesim ir viss vajadzīgais, pēc tam jau varēs visu iegādāties uz vietas. Arī sporta ekipējumu varot atstāt mājās, līdzi jāņem tikai raketes, jo sporta formu un apavus nodrošinās augstskola.
Galvenais – izturēt pirmo gadu, pēc tam jau esot vieglāk, jo, viņa paša vārdiem sakot – «esi iekšā sistēmā». Daudziem skolas piedāvājot vasaras brīvlaikā strādāt ar bērniem nometnēs. Ulda paziņas, kas mācās ASV, to ir izmantojuši, un tādā veidā viņiem izdevies krietni atpelnīt iepriekšējos tēriņus. Daži braucot uz Latviju praksē – viens no draugiem šovasar strādājis Nordea bankā. Ko darīs viņš, vēl nezinot, bet vismaz pašlaik pēc studiju beigšanas Uldis ir apņēmības pilns atgriezties Latvijā. Mēģināšot te atrast darbu, bet, ja tas neizdosies, turpinās mācības – tad gan Eiropas robežās.
