Salīdzinot ar 2009.gadā veiktās aptaujas rezultātiem, Latvijas studentu dzīves apstākļos straujas izmaiņas nav notikušas, šodien atzina viens no pētījuma "Studentu sociālie un ekonomiskie dzīves apstākļi" veicējiem Aleksandrs Aleksandrovs.
Ceturtdien, prezentējot "Eurostudent" aptaujas rezultātus, kas sniedz ieskatu studentu dzīves apstākļos Latvijā, viņš norādīja, ka tikai dažos rādītājos ir nelielas izmaiņas.
Studentiem biežākais ienākumu avots ir atbalsts no ģimenes vai partnera, kam tālāk seko ienākumi no darba. Pastāvošās finansiālās grūtības vairāk atzīmējuši tie, kuriem ir bērni. Pētījuma autori arī norādīja, ka vairāk nekā pusei strādājošo studentu darbs saistīts ar studiju jomu.
Savukārt jautājumā par veselības stāvokli 82% norādījuši, ka nav nopietnu veselības problēmu, kas traucētu mācībām.
Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta direktores vietniece Ilze Koroļeva akcentēja, ka "vidējais students" Latvijā ir apmierināts gandrīz ar visiem studiju aspektiem.
Lielāko daļu studentu apmierina studiju kvalitāte - mācībspēku kvalifikācija, pasniedzēju un augstskolas administrācijas attieksme pret studentiem, pasniegšanas kvalitāte -, kā arī mācību darba organizācija un materiāli tehniskais nodrošinājums - studentu skaits auditorijā, informācijas aprite, auditoriju tehniskais nodrošinājums un bibliotēku darbība.
Savukārt pretrunīgāka esot studējošo attieksme pret studiju organizāciju un nodarbību grafiku, zinātniskā darba iespējām, lekciju kursu piedāvājumu. Studentus visvairāk neapmierina prakses iespēju nodrošinājums un atsevišķu pakalpojumu ierobežotā pieejamība - ēdnīcu, kafejnīcu trūkums, gaisa temperatūra auditorijās, iespēja saņemt medicīnisko palīdzību.
Lielākā apmierinātība par studiju kvalitāti esot bakalaura līmeņa studējošo vidū, bet maģistranti jau uz lietām raugoties kritiskāk.
Pētījuma līdzautore Ilze Trapenciere norādīja, ka Latvijas studenti daudz strādājot, tomēr studijām veltot vairāk laika nekā, piemēram, Igaunijā. Latvijas studenti tradicionāli par kopmītnēm tērē mazāk nekā citās valstīs. Pētniece kā interesantu faktu atzīmēja to, ka studentu izdevumu daļa ir palielinājusies, lai arī ienākumi samazinājušies.
Tikmēr studentu sociālajās aktivitātēs neesot būtisku izmaiņu un jaunieši vairāk piedalās pašpārvaldēs un koros. Tāpat ar veselības stāvoklī pēdējos gados izmaiņu neesot. Savukārt runājot par sociālo stāvokli, Trapenciere atzīmēja, ka pieaugot to studentu skaits, kuru vecākiem ir augstākā izglītība.
Starptautiski salīdzinošā pētījuma gala rezultāti varētu būt gaidāmi nākamā gada otrajā pusē, jo līdz šā gada decembrim katrai valstij ir jāiesniedz savas valsts aptauju rezultāti. Līdz ar to patlaban vēl nevar salīdzināt Latvijas studentu situācija ar citām valstīm.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa izteica cerību, ka gūtie rezultāti palīdzēs novērtēt, kā Latvijas studenti izskatās salīdzinājumā ar citu valstu studentiem. Ministrija visās jomās mēģinot būtiski uzlabot informatīvo bāzi, kas svarīga lēmumu pieņemšanā par studentiem un studējošo apstākļiem.
Kā ziņots, pētījums sniedz ieskatu tādos aktuālos jautājumos kā augstākās izglītības pieejamība, studiju apstākļu raksturojums, studiju procesa vērtējums, starptautiskā mobilitāte studiju laikā, līdzdalība sabiedrības dzīvē, ienākumu un izdevumu struktūra, veselības stāvokļa vērtējums, integrācija darba tirgū.
Latvijas situācijas analīze balstās uz 2025 pilna laika studentu sniegtajām atbildēm. Saskaņā ar starptautiski izstrādātu metodoloģiju aptauja tika veikta 28 valsts un juridisko personu dibinātās augstākās izglītības iestādēs visā Latvijā.
"Eurostudent" ir starptautiska iniciatīva, kuras laikā kopš 1999.gada Boloņas procesa dalībvalstīs pēc vienotas metodoloģijas tiek veiktas studentu aptaujas. Šogad Latvijā "Eurostudent" aptauja tika veikta ceturto reizi vienlaikus ar aptauju 27 Eiropas valstīs. Projektu realizē LU aģentūra "LU Filozofijas un socioloģijas institūts".
Strādājošo studentu skaits laikā no 2009.gada līdz 2013.gadam ir pieaudzis, un patlaban algotā darbā studiju laikā ir nodarbināti 49% pilna laika studentu, taču pirms četriem gadiem strādāja tikai 45% pilna laika studentu, liecina "Eurostudent" pētījuma dati.
Uz jautājumu "Kas ir primārs mūsdienu studentiem - darbs vai mācības?" puse no strādājošajiem studentiem atbildējusi, ka pirmkārt viņi strādā un veic citus pienākumus, bet studē tikai "paralēli darbam".
Lielākā daļa studentu jeb 78% strādā, lai apmaksātu savus ikdienas tēriņus, tomēr ne mazāk svarīga motivācija nodarbinātībai, studentu skatījumā, ir darba pieredzes iegūšana. Turklāt daudz optimistiskāk savas nākotnes izredzes darba tirgū pēc studiju beigšanas vērtē tie studenti, kuri patlaban strādā, un jaunieši ar darba pieredzi.