“Lemšana par [Stambulas] konvencijas ratifikāciju būs nekavējoša. Tur ilūzijas nevajag lolot. (..) Vairākumam šis jautājums ir diezgan vienaldzīgs. Cilvēki redz citas prioritātes šajā brīdī. (..) Kā frakcijas vairākums lems [par Stambulas konvenciju], tā arī būs jābalso. Tad sabiedrībai būs jāskaidro,” intervijā “Neatkarīgajai” teic Augusts Brigmanis (ZZS), savulaik konservatīvi noskaņotas partijas bijušais līderis.
Stambulas konvencijas ratifikācija būs ne tikai stingrs politiskais vēstījums Latvijas sabiedrībai, ka iestājamies pret vardarbību, bet arī nozīmīgs vēstījums Latvijas ārvalstu partneriem, šādu vērtējumu pauž Ārlietu ministrija (ĀM), kas pašlaik ir palikusi bez ministra, bet kuras darbu uzrauga demisionējušais premjers, "Jaunās vienotības" (JV) politiķis Krišjānis Kariņš, kura vārds izskan starp ārlietu ministra amata kandidātiem.
Stambulas konvencija atkal nāk virsū kā lietuvēns, un šoreiz dažādus tās aspektus trešdien skatīja Saeimas Ārlietu komisijā, ko vada Rihards Kols (NA). Komisijas sēdē piedalījās sabiedrisko iniciatīvu portāla “manabalss.lv”, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas pārstāvji un Saeimas deputāti. Ministrijas, protams, karsti aizstāvēja konvencijas ratifikāciju, dažas deputātes aizrāvās ar briesmu stāstiem, bet Kols mēģināja būt objektīvs.
Vecie vēži tajā pašā vecajā kulītē – tā var raksturot Stambulas konvencijas (SK) ratifikācijas aizstāvju argumentus, kas tika pausti Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē otrdien, kad tika izskatīta pilsoņu ierosme neratificēt SK. Ierosmi parakstījuši 12 973 Latvijas iedzīvotāji. Tika izlemts iniciatīvu nodot turpmākai izvērtēšanai Ārlietu komisijā, kas atbildīga par starptautisku līgumu virzību Saeimā. Pusotru stundu garajā sēdē no dažu runātāju paltrakiem līda ārā tādas āža daiļkājiņas, ka prieks bija skatīties…
Reaģējot uz iniciatīvu par Stambulas konvencijas neratificēšanu Latvijā, kas šodien, 2. augustā, tiek skatīta Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, Centrs MARTA atkārtoti uzsver – Stambulas konvencijas uzdevums un vienīgais mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, veicinot dzimumu līdztiesību, līdz ar to visi ar tās ratifikāciju saistītie mīti tiek izplatīti nolūkā polarizēt sabiedrību un veicināt dezinformāciju.
Pašlaik viena no Latvijas politiski karstākajām tēmām ir tā dēvētās Stambulas konvencijas ratifikācija. Tieši attieksme pret šo dokumentu būs pamats nākamajai valdībai. Vienlaikus skan balsis: cik var ar to Stambulas konvenciju ņemties? Vai tad tiešām valstī reālu problēmu trūkst? Atraduši pseidoproblēmu un tagad to žļembā kā cīpslainu gaļas gabalu pa muti.
Latvijas valsts par nelielu, bet taisnīgu atlīdzību turpina reģistrēt laulības starp sievietēm un vīriešiem vienlaikus ar pēdējiem sagatavošanas darbiem, lai stātos spēkā kopdzīvi starp sievietēm un vīriešiem vismaz teorētiski izbeidzošā Stambulas konvencija.
Šobrīd Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas apstiprināšanai meklējam risinājumus caur valdību, aģentūrai LETA pavēstīja labklājības ministre Evika Siliņa (JV).
"Apvienotais saraksts" (AS) konkrētus priekšlikumus Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajam likumprojektam par Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas apstiprināšanu sagatavos nedēļas laikā, aģentūrai LETA pauda AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Centrs Marta" kopā ar biedrību "Skalbes", centru "Dardedze" un mācību centru "MKB" - organizācijām, kas ikdienā sniedz palīdzību un pārstāv vardarbībā cietušo sieviešu un bērnu intereses, - atzinīgi vērtē Labklājības ministrijas (LM) iniciatīvu virzīt ratifikācijai Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Labklājības ministrija (LM) ir iesniegusi saskaņošanai un virza apstiprināšanai Latvijā Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju.
Stambulas konvenciju pret vardarbību pret sievietēm Latvijā varētu ratificēt ar atsauci uz Satversmi, šodien pēc partijas "Jaunā vienotība" (JV), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" tikšanās pieļāva ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis un labklājības ministre Evika Siliņa (JV).
Ukrainas frontē jau desmito mēnesi turpinās cīņa par Bahmutas pilsētu, bet Latvijas politiski ideoloģiskajā frontē jau gadiem nerimst kauja par Stambulas konvencijas ratifikāciju. Šī cīņa pamazām zaudējusi tās sākotnējo jēgu un ieguvusi politiska kara raksturu – kurš kuru.
Saeima šodien noraidīja "Progresīvo" frakcijas priekšlikumu Ministru kabinetam nekavējoties virzīt parlamentam ratifikācijai Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju.
Stambulas konvencijas ratificēšanai nav sabiedrības atbalsta, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš cer uz partneru Saeimā izpratni par nepieciešamību beidzot Latvijā atbalstīt Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu jeb Stambulas konvenciju.