Politologs: Rinkēvičs pieņēma lēmumu, kas ļaus "saglabāt seju" visiem
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča piedāvājums par izstāšanos no tā dēvētās Stambulas konvencijas lemt nākamajai Saeimai ir neparasts, tomēr, iespējams, varētu mazināt pašreizējo spriedzi koalīcijā, aģentūrai LETA pauda politologs Juris Rozenvalds.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tad jābūt labajai gribai no abām pusēm. "Es domāju, ka šis priekšlikums ļaus "saglabāt seju" arī tiem, kas nobalsoja par denonsēšanu," teica Rozenvalds.
Viņaprāt, vairāki deputāti nav gaidījuši tik asu sabiedrības reakciju par šo jautājumu.
Rozenvalds uzskata, ka jautājums par "sejas saglabāšanu" šajā gadījumā jo īpaši aktuāls varētu būt "Apvienotajam sarakstam" (AS). Viņš pauda, ka vismaz daļa no AS sāk saprast, ka ilgtermiņā no šīs situācijas neiegūs. Rozenvalds atgādināja, ka AS politikā ienāca, pretendējot uz centriska politiskā spēka pozīciju. "Tomēr pēdējā laikā viņi ir kļuvuši par tādu kā Nacionālās apvienības (NA) satelītu," sacīja politologs.
Viņš minēja, ka šāds Rinkēviča ierosinājums - atstāt jautājuma izlemšanu nākamajai Saeimai - iespējams, varētu atrast dzirdīgas ausis arī starp atsevišķiem Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātiem.
Vienlaikus Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesors, politologs Jānis Ikstens aģentūrai LETA pauda, ka, viņaprāt, par izstāšanos no konvencijas nobalsojošie deputāti tomēr paliks pie sava, ja vien viņus nenobiedēs vairāki desmiti tūkstoši parakstu, kas šobrīd savākti saistībā ar palikšanu Stambulas konvencijā.
Jau ziņots, ka Rinkēvičs nolēmis nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, paziņojusi Valsts prezidenta kanceleja.
Turklāt prezidents aicina šī jautājuma izlemšanu nodot nākamajai Saeimai. Nākamās parlamenta vēlēšanas gan notiks tikai 2026. gada rudenī.
Pamatojot savu lēmumu, Rinkēvičs Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) adresētā vēstulē norāda, ka pēc likuma pieņemšanas galīgajā lasījumā ir palikuši neatbildēti būtiski jautājumi, kurus likumdevējam vajadzētu atkārtoti apsvērt, un tādēļ ir nepieciešama likuma otrreizēja caurlūkošana.
Viņš pauž, ka nopietnas bažas rada pretruna starp likumdevēju un izpildvaru jautājumā, kurā likumdevējs ir nepārprotami piešķīris izpildvarai būtisku kompetenci, bet kurā nav sniegts likumdevēja pienācīgs vērtējums par izpildvaras viedokli, ko tā izteikusi likumdevēja piešķirtajā kompetencē. "Varas dalīšanas sistēmā būtisks ir varu savstarpējais dialogs un sadarbība kopējo valsts mērķu sekmēšanā," pausts Valsts prezidenta vēstulē.
Tāpat prezidents uzsver, ka konvencijas ratifikācija un denonsēšana viena Saeimas sasaukuma laikā rada pretrunīgu vēstījumu gan Latvijas sabiedrībai, gan sabiedrotajiem starptautiski par Latvijas gatavību labā ticībā pildīt savas starptautiskās saistības. "Šāda valsts rīcības nenoteiktība un neprognozējamība nav iederīga Eiropas tiesību telpā," pauž Rinkēvičs.
Valsts prezidents vērš uzmanību, ka Latvijas rīcība, izstājoties no kādas Eiropas Padomes konvencijas, kas nodrošina cilvēktiesību aizsardzību, ir nebijis precedents Eiropas tiesību telpā. Šāds precedents tālu pārsniedz Latvijas iekšpolitiskos tiesībpolitikas jautājumus un var apdraudēt kopīgo Eiropas tiesiskuma arhitektūru, uzskata prezidents.
