“Tāpēc, ka man tā gribas”: kā Saeima nolēma izstāties no Stambulas konvencijas

Saeimas vairākums šonedēļ lika Latvijas vārdam plaši izskanēt. Taču ne tajā labākajā nozīmē. Parlamenta opozīcija, vienojoties ar valdībā formāli vēl esošo Zaļo un zemnieku savienību, ceturtdien lēma izstāties no Stambulas konvencijas. Šī starptautiskā vienošanās paredzēta sieviešu aizsardzībai pret vardarbību. Izstāšanās iniciatori kardinālo soli pamato ar konservatīvo vērtību sargāšanu. Viņiem piebalsoja arī ZZS, kuri pirms diviem gadiem piedalījās konvencijas ratificēšanā, bet tagad acīmredzot izskaitļojuši, ka gadu pirms vēlēšanām izdevīgāk ir vienlaikus gan būt, gan nebūt Evikas Siliņas (JV) valdībā. Konvencijas denonsētājus neapturēja ne kritika par pakļaušanos mītiem un dezinformācijai, ne protestētāju tūkstoši pie Saeimas. Tagad lēmums būs jāpieņem Valsts prezidentam.

LTV raidījums “De facto” vēsta, ka Saeimas pastkaste pēdējās nedēļās piebirusi pilna ar vēstulēm no nevalstiskajām organizācijām un ārvalstu pārstāvjiem saistībā ar parlamenta vairākuma vēlmi izstāties no Stambulas konvencijas.

Bažas par šādu soli izteica Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāji. Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Igaunijas, Polijas un vēl 10 valstu vēstnieki kopīgā vēstulē pauda, ka konvencija piedāvā visaptverošu juridisko ietvaru cīņai ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Diplomāti nobažījušies par nepatiesiem apgalvojumiem saistībā ar konvenciju un par signālu, ko radītu Latvijas izstāšanās, īpaši laikā, kad šo jautājumu savtīgi izmanto naidīgu valstu valdības.

Līdzīgu vēstuli Saeimai nosūtīja 22 Ukrainas Augstākās Radas deputāti, kuri secina, ka debates par Stambulas konvenciju Latvijā diemžēl kļuvušas par hibrīdkara spilgtu piemēru un dezinformācija ir apzināti izkropļojusi minētā cilvēktiesību līguma jēgu.

Aizvadītajā nedēļā viedokli par notiekošo izteica arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura balsošanu par izstāšanos no konvencijas tieši sasaistīja ar Putina propagandas ietekmi.

Šie viedokļi gan šonedēļ neapturēja likumprojekta virzību cauri Saeimai, lai gan varēja just, ka dezinformācijas pieminēšana ieceres autoriem nebija patīkama. “60% parlamenta iztēlojot kā nonākušus Krievijas ideoloģijas un propagandas tīmekļos, šāda diskusijas pavēršana man ir kategoriski nepieņemama,” vienā no Saeimas Ārlietu komisijas sēdēm sacīja komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Diskusijas par izstāšanos no Stambulas konvencijas komisijā pirms galīgā lasījuma notika starp Nacionālo apvienību un "Apvienoto sarakstu" no vienas puses un "Jauno vienotību" un "Progresīvajiem" no otras. Konvencijas denonsēšanas idejas virzītāji pat vainoja valdības partijas, ka jautājums tagad nonācis darba kārtībā. Izskanēja, ka Zaļo un zemnieku savienība pirms diviem gadiem esot gluži vai vardarbīgi piespiesta konvenciju parakstīt, bet tagad pārdomājusi.

“Mēs redzam, ka šie spēka paņēmieni un roku izgriešana vienai partijai, ar ko tā beidzas. Acīmredzot tad mēs nonākam valdības krīzes situācijā, un tad mēs esam spiesti vēlreiz kā parlaments debatēt par šiem jautājumiem,” izteicās Mūrniece. Līdzīgu domu attīstīja arī deputāts Edvards Smiltēns (AS): “Tika nopirktas vienkārši balsis prezidenta vēlēšanās, izvēlēts partneris ZZS, kas mainīja savu viedokli par Stambulas konvenciju. Tikai tas ir iemesls, kāpēc mēs šeit sēžam. Tā ir pilnīga, tieša "Jaunās vienotības" atbildība.”

Savukārt denonsēšanas likumprojekta parakstītājiem tika pārmesta sadarbošanās ar partijām "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei!".

“Ja vēlaties citu koalīciju, izdariet politisko darbu, un, ja varat savākt vairākumu, bet bez Rosļikova un Šlesera, tad dariet to, bet neizmantojiet konvenciju tiltu būvēšanai ar Šleseru, un jums nav vajadzīgs Latviju izraut no konvencijas, lai darītu savu politisko darbu,” pauda deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).

Vakarā pirms galīgā balsojuma par izstāšanos no Stambulas konvencijas starp Saeimas namiem sapulcējās vismaz pieci tūkstoši protestētāju. Ar saukļiem un plakātiem viņi aicināja deputātus neatbalstīt izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Nākamajā dienā “De facto” prasīja izstāšanās idejas atbalstītājiem, kāpēc tas tomēr ir jādara.

“Nu, tas ir parlamenta vairākuma lēmums. Galu galā parlamentam ir tiesības lemt par tādiem jautājumiem,” skaidroja deputāts Kristaps Krištopans (LPV).

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis pateicās protestētājiem par “pilsonisko aktivitāti” un aicināja saglabāt mieru. Izstāšanās nepieciešamību viņš pamatoja ar “ideoloģijas cīņu”.

“Latvijai pašai ir jālemj par savu nākotni. Mums nav nepieciešami kaut kādi norādījumi no ārpuses,” atbildēja deputāts Jānis Dombrava (NA).

Bijušais Ministru prezidents Māris Kučinskis (AS) uzskata, ka vardarbība un konvencija ir dažādas lietas un esot vairāk jāskatās uz būtību, ko Latvija dara.

Deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) protestētājiem neko negribēja skaidrot, bet pārmeta "Jaunajai vienotībai" un "Progresīvajiem", kuri esot protestos “sastūmuši” cilvēkus: “Tur piedalījās tie cilvēki, kuri faktiski strādā valsts pārvaldē, visās tajās sabiedriskajās organizācijās, kas tiek finansētas no valsts naudas.”

Vislakoniskāk uz jautājumu, kāpēc jāizstājas no Stambulas konvencijas, atbildēja deputāts Ingmārs Līdaka (AS): “Tāpēc, ka man tā gribas.”

Ceturtdien debates par Stambulas konvencijas denonsēšanas likumu notika visas dienas garumā līdz naktij. Lielākoties runāja ieceres pretinieki, lai pēc iespējas atliktu prognozējamo iznākumu.

Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (JV) LTV raidījumam pauda, ka ministrija jau tagad dažādos formātos saņem jautājumus par Latvijas plāniem izstāties no konvencijas: “Jautājumi ir ļoti dažādi. Vai šis nozīmē, ka mēs mazinām cilvēktiesības un un ejam tādu nosacītu Orbāna ceļu vai Fico ceļu, kad tiek apspiestas gan cilvēku brīvības, gan varbūt mediju brīvības?”

Vēstules no ārvalstu pārstāvjiem acīmredzot nepalīdzēja pārliecināt Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS), kura nepiedalījās iepriekšējos balsojumos. Galīgajā lasījumā viņa bija starp tiem 56 deputātiem, kas nobalsoja par izstāšanos no konvencijas.

“Šajās iekšpolitiskajās cīņās, manuprāt, ir drusku piemirsts par Latvijas tēlu starptautiski,” uzskata ECT tiesnesis Artūrs Kučs. Šāds Saeimas lēmums raida ļoti sliktu signālu citām valstīm par to, kā Latvija attiecas pret savām starptautiskajām saistībām.

Kučs atgādina, ka Saeima lēmusi izstāties no līguma tikai divus gadus pēc tā ratificēšanas, pat nesagaidot pirmo ziņojumu. Latvija būs vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kas tā lēmusi, un otrā no visiem parakstītājiem.

“Turcija, kura ir vienīgā valsts, kura ir lēmusi par izstāšanos, par to lēma 10 gadus pēc tam, kad konvencija bija Turcijā spēkā, un šo lēmumu pieņēma nevis parlaments, bet Turcijas prezidents vienpersoniski. Tā ka tā situācija atšķiras no Latvijas situācijas,” uzsvēra Kučs.

Bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele atzīmē, ka cilvēktiesību līgumi ir īpaši. Viņasprāt, pirms diviem gadiem ratificējot konvenciju, tā ir kļuvusi par daļu no Satversmes 8. nodaļas, kur aprakstītas Cilvēka pamattiesības. Tādēļ Ziemeles ieskatā Saeimai bija jāņem vērā Satversmes 76. pants, proti, jautājums jāizlemj trīs lasījumos ar vismaz divām trešdaļām balsu.

“Ja saturiski tiek grozīta Satversme, tad, protams, ir vajadzīgs kvalificētais vairākums. Pat arī vienkāršāk izsakoties, jebkurš cilvēktiesību ierobežojums - un šajā gadījumā šis likums ir kvalificējams kā konkrēts cilvēktiesību ierobežojums, to nevar pieņemt steidzamības kārtībā divos lasījumos ar vienkāršo vairākumu, demokrātiskā valstī,” pārliecināta Ziemele.

Ne Saeimas Juridiskais birojs, ne izstāšanās virzītāji šādai interpretācijai par nepieciešamo divu trešdaļu vairākumu nepiekrīt. Steidzamību pamato ar to, ka savulaik konvencijas pieņemšana arī notika steigā.

“Mēs pētījām, kādā veidā Juridiskā komisija pirms diviem gadiem ir ratificējusi Stambulas konvencija. Tas tika darīts tādas ārkārtējas steidzamības procedūrā. Likumprojekts gan pirmajā, gan otrajā lasījumā tika izskatīts trijās komisijas sēdēs. Un vienā un tajā pašā dienā,” atgādina Mūrniece.

"Jaunā vienotība" un "Progresīvie" tagad gaida, ka valsts prezidents likumprojektu neizsludinās un atgriezīs Saeimai otrreizējai caurskatīšanai.

“Es esmu pārliecināts, ka prezidents ļoti rūpīgi izvērtēs šo no Latvijas starptautiskās reputācijas viedokļa, no procedūras viedokļa, vai Saeimā tā ir ievērota. Jo, manuprāt, absolūti šī procedūra nav ievērota,” teic "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Viņu papildina "Progresīvo" frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs: “Visi priekšlikumi, komentāri, kas tika atnesti no ministrijām, bija nepārprotami, ka Latvijai jāpaliek konvencijā. Es nešaubos, ka prezidentam būs ļoti daudz iespēju izvēlēties to argumentāciju un pamatot atgriešanu Saeimā.”

Rakstiskā paziņojumā piektdienas rītā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pauda, ka likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas rūpīgi izvērtēs, ņemot vērā valstiskus un juridiskus, nevis ideoloģiskus vai politiskus apsvērumus.

Ar aicinājumu prezidentam Rinkēvičam neparakstīt likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas parakstus vāc portālā "manbalss.lv". Līdz svētdienas vakaram bija parakstījušies vairāk nekā 45 tūkstoši.

Pirmdien paredzēta prezidenta kancelejas pārstāvju tikšanās ar Saeimas, valdības un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Savukārt ceturtdien Rīgā, Doma laukumā, un citur Latvijā un ārzemēs notiks protesti pret lēmumu izstāties no Stambulas konvencijas.