EPPA prezidents: Latvijas lēmums denonsēt Stambulas konvenciju ir "bīstams signāls"
Latvijas Saeimas lēmums izstāties no Stambulas konvencijas ir bīstams signāls, piektdien paziņojis Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidents Teodors Rusopuls.
"Sieviešu tiesību un cilvēktiesību jomā Eiropā šis ir nepieredzēts un dziļi satraucošs solis atpakaļ," paziņojumā uzsver EPPA prezidents.
"Latvija devusi bīstamu signālu, ka sieviešu drošību un cieņu var apšaubīt vai ka tas ir debatējams jautājums," norāda Rusopuls, piebilstot, ka Saeimas lēmums pieņemts "sasteigti un dezinformācijas iespaidā".
"Latvija tagad seko Turcijai, kas [no konvencijas] izstājās 2021. gadā. Kopš tā laika strauji pieaudzis sieviešu slepkavību skaits un vardarbība pret sievietēm," apgalvo EPPA prezidents.
Tikmēr starptautiskās sieviešu tiesību aizstāvju organizācijas "Equality Now" pārstāve Tamara Dekanosidze brīdinājusi, ka "šis lēmums ne tikai apdraud sievietes un meitenes Latvijā, bet arī iedrošina pret cilvēktiesībām vērstas kustības visā Eiropā un Vidusāzijā un atbalsta autoritāras tendences valdībās, kas attālinās no tiesiskuma, starptautiskā taisnīguma un demokrātiskām vērtībām".
Viņas skatījumā šis likums mēģina pasniegt dzimumu līdztiesības iniciatīvas kā "LGBTQ dienaskārtības" īstenošanu, izmantojot Kremļa stila naratīvu, kas ļauj politiķiem pirms vēlēšanām sevi parādīt kā "nacionālo vērtību" aizstāvjus. "Tas nozīmētu, ka vērtību, tiesību sistēmas un pārvaldības ziņā Latvija ir tuvāka Krievijai nekā Eiropas Savienībai un rietumvalstīm," apgalvo Dekanosidze. Viņa piebildusi, ka tas "tieši kalpo Krievijas interesēm valstī".
Savukārt Lietuvas Cilvēktiesību centra direktore Jūrate Juškaite paudusi bažas, ka Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas varētu liecināt, ka reģions sliecas Ungārijas virzienā. "Tas rada jautājumus par cilvēktiesību standartiem mūsu reģionā, kā arī par demokrātijas mazināšanos un to, vai reģions nekļūst par Ungāriju," izsakās Juškaite.
Viņa norādījusi, ka jautājums par Stambulas konvenciju jau gadiem ilgi ir iestrēdzis Lietuvā un Latvija varētu rādīt negatīvu piemēru.
"Oponentu galvenais arguments ir, ka Stambulas konvencija Latvijā neko nemainīja, bet tajā pašā laikā tas ir biedējošs "dženderisms". Argumenti ir pretrunīgi, un tajos nav satura, tas ir tikai politisks vēstījums, ko partijas izmanto, lai atgādinātu par sevi pirms vēlēšanām," norāda Juškaite.
Jau ziņots, ka ceturtdien ar opozīcijas un koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.
Ja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs parakstīs Saeimas pieņemto likumu, Latvija kļūs par pirmo Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, kas izstājusies no Stambulas konvencijas.
Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā.
No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai - vēršanās Satversmes tiesā vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.
