Otrdien, skatot Veselības ministrijas (VM) sagatavoto informatīvo ziņojumu slimnīcu tīkla stiprināšanai, mediķi aicināja pievērst būtisku uzmanību ārstniecības pakalpojumu nodrošināšanai reģionos.
Pēc slimnīcu tīkla izmaiņām ķirurģijas, dzemdniecības, anestezioloģijas pakalpojumus slimnīcās plānots saglabāt tādā apmērā, lai sniegtu nepieciešamo minimālo ārstēšanu pacientiem, aģentūrai LETA paziņoja Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Veselības ministrija (VM) šodien sanāksmē ar slimnīcām vienojusies par soļiem to tīkla izmaiņu veikšanai un par tajās pieejamajiem un turpmāk nodrošināmajiem speciālistiem, aģentūru LETA informēja VM.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Normunds Audzišs veselības ministrei Līgai Meņģelsonei iesniedzis vēstuli, uzsverot, ka ir nepieciešams pārskatīt slimnīcām noteiktos apmaksas tarifus, nevis kompensēt izmaksu pieaugumus "ugunsgrēka dzēšanas režīmā", aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).
Nacionālais veselības dienests (NVD) apmaksās ārstniecības iestādēm 5 miljonus eiro par pacientiem sniegtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem 2023.gada janvārī un februārī, aģentūrai LETA pavēstīja NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga.
Visās Latvijas slimnīcās šā gada janvārī un februārī ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu līgumi pārstrādāti par vairāk nekā 5 miljoniem eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Veselības aprūpes sistēmas galvenā problēma nav finansējuma trūkums, bet nesakārtots slimnīcu tīkls un pakalpojumu tarifu sistēma, kas steidzami jāreformē, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paustā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma".
Lai gan Covid pandēmijas ierobežojumi ikdienā ir atcelti, slimnīcās tuviniekus var apciemot tikai ar speciālu atļauju. Pa telefonu nedz ārsti, nedz māsiņas informāciju nesniedz, kaut arī pacienta kartē un e veselībā ir norādīts gan uzticības personas vārds, gan telefona numurs.
Latvijas Lielo slimnīcu asociācija nosūtījusi vēstuli veselības ministrei Līgai Meņģelsonei un finanšu ministram Arvilam Ašaradenam, lai pievērstu uzmanību problēmām veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas un samaksas kārtībā, kamdēļ ir apdraudēta spēja nodrošināt pacientiem nepieciešamos pakalpojumus.
Latvijas slimnīcas aicina veselības ministri nekavējoties risināt finansējuma problēmu, jo finansējums šogad ir par trešdaļu mazāks nekā nepieciešams. To sarunā veselības ministrei Līgai Meņģelsonei norādījuši Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvji.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcās (RAKUS) palielināta noslodze ar Covid-19 un gripas pacientiem, aģentūra LETA noskaidroja abās iestādēs.
Līdz šā gada 1.decembrim slimnīcām energoresursu sadārdzinājuma segšanai novirzīti 14 miljoni eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.
Lai segtu energoresursu cenu kāpumu, slimnīcām atvēlēts 7,1 miljons eiro, taču kompensācija netiks visām slimnīcām, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" teica Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Slimnīcām šogad samazināts finansējums, saka Latvijas Slimnīcu biedrība. Tas, ņemot vērā pieaugošās izmaksas par apkuri, elektroenerģiju, pārtiku, var izvērsties par katastrofu. Valdība vēl joprojām nav pieņēmusi lēmumu, vai un kā atbalstīs ārstniecības iestādes apkures sezonā.
Slimnīcu izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem jeb uzturēšanas izmaksas šoruden varētu augt pat par 450 procentiem, “Neatkarīgajai” apstiprina Veselības ministrijā.
No šodienas ārstniecības iestādēm epidurālā anestēzija dzemdībās būs jāsniedz par valsts līdzekļiem, tajā skaitā, ja vēlmi par atsāpināšanas pielietošanu izteikusi pati sieviete, informē Veselības ministrija (VM).
Latvijas Slimnīcu biedrība vērš uzmanību, ka straujais un joprojām neparedzamais energoresursu cenu kāpums var negatīvi atsaukties uz slimnīcu darbu un pacientu aprūpi. Jau laikus tiek plānota iespējamā rīcība un meklēts papildu budžets, taču nezinot, kāds būs patiesais izmaksu pieaugums, ar pašu spēkiem paveikto var nepietikt.
Latgalē augstāku mirstību no ļaundabīgajiem audzējiem varētu izskaidrot ar zemāku sociāli ekonomisko dzīves līmeni, pauž Daugavpils slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.